Katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā nesaņem kosntruktīvu atgriezenisko saiti no vadības

© Ģirts Ozoliņš / F64

Latvijā 26% darba ņēmēju kopumā savā ikdienas darba dzīvē no tiešā vadītāja nesaņem konstruktīvu atgriezenisko saiti, aģentūru LETA informēja pētījumu kompānijas "Kantar" pārstāvji, atsaucoties uz veikto pētījumu.

Pētījuma dati liecina, ka 65% darba ņēmēju kopumā savā ikdienas darba dzīvē no tiešā vadītāja saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti gan pozitīva, gan negatīva darba snieguma vērtējuma gadījumā (tostarp 29% - jā un 36% - drīzāk jā).

Tikmēr 26% strādājošo šādu atgriezenisko saiti nesaņem (tostarp 9% - nē un 17% - drīzāk nē).

Tam, ka savā ikdienas darba dzīvē no tiešā vadītāja saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti, salīdzinoši biežāk piekrīt darbinieki, kuri savās organizācijās kopumā jūtas atbalstīti un novērtēti kā darbinieki.

To, ka savā ikdienas darba dzīvē no tiešā vadītāja konstruktīvu atgriezenisko saiti nesaņem, vidēji biežāk uzsver strādnieki, administratīvajos un apkalpojošajos dienestos nodarbinātie, tie, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, kā arī tie, kuri kopumā savās organizācijās nejūtas novērtēti kā darbinieki.

"Kantar" lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro, ka vadītājiem nav jāgaida kāds īpašs brīdis vai pārrunu process, lai sniegtu konstruktīvu atgriezenisko saiti, izteiktu atzinību vai novērtējumu saviem darbiniekiem, to var un vajag darīt regulāri visa gada garumā. Tas nāk par labu visām iesaistītajām pusēm.

Pētījumu par dažādiem personāla vadības un darba tirgus jautājumiem pētījumu un konsultāciju kompānija "Kantar" veica laikā no 2024.gada 13. līdz 16.februārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 902 darba ņēmējus.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.