Triju Zvaigžņu ordeni saņems arī Pits Andersons un Agris Daņiļevičs

© f64

Valsts prezidenta kancelejas paspārnē esošais Ordeņu kapituls nolēmis piešķirt virkni augstāko apbalvojumu. Saņēmēju vidū ir virkne kultūras darbinieki, tostarp, mūziķis Pits Andersons.

Otrās šķirtas Triju Zvaigžņu ordeni saņems politiķis un ārsts Gundars Daudze. Trešās šķirtas Triju Zvaigžņu ordeni saņems Korejas vēstnieks Latvijā Čo Hijons, Latvijas dokumentālā kino režisors, operators un scenārists, Latvijas Kultūras akadēmijas goda profesors Hercs Franks.

Apbalvojums piešķirts arī aktierim, režisoram, teātra vēsturniekam un rakstniekam Kārlim Pamšem, politiķei, kultūras un sabiedriskajai darbiniecei Karinai Pētersonei, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes priekšsēdētājam Aleksejam Žilko.

Ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni kapituls piešķīris Jaunā Rīgas teātra aktierim Vilim Daudziņam, ilggadējam „Latvijas Radio” diktoram un sporta žurnālistam Gunāram Jākobsonam, rakstniecei un scenāristei Mārai Svīrei, Latvijas Radio kora mākslinieciskajam vadītājam un galvenajam diriģentam Sigvardam Kļavam, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklei Ilzei Birutai Lozei, gleznotājai Felicitai Pauļukai, Dailes teātra aktierim Gunāram Placēnam, Latvijas Radio kora diriģentam Kasparam Putniņam un Dailes teātra aktierim, režisoram Jurim Strengam.

Apbalvoto vidū ir arī uzņēmējs un kultūras, izglītības un mākslas mecenāts Boriss Teterevs ar kundzi Ināru, Dailes teātra Muzikālās daļas vadītājs Juris Vaivods, kostīmu māksliniece Večella Varslavāne, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas emeritētajai valsts zinātniecei Anna Zariņa, uzņēmējs Aivars Zvirbulis.

Piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņi piešķirti Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” vadošajai pētniecei Austrai Āboliņai, Kandavas internātvidusskolas direktorei Aijai Blittei, gleznotājai Intai Celmiņai, horeogrāfam, deju grupas un skolas „Dzirnas” dibinātājam un mākslinieciskajam vadītājam Agrim Daņiļevičam, Lugānas pilsētas Šveicē Vēstures arhīva direktoram Antonio Džili.

Tāpat šīs šķiras ordeņus nolemts piešķirt ilggadējam Liepājas sporta skolas tenisa trenerim Edgaram Ernestsonam, sabiedriskajai darbiniecei, integratīvā mākslas festivāla „Nāc līdzās” idejas autorei un organizatorei Sarmai Freibergai, biedrības „Latvijas Lauku sieviešu apvienība” padomes priekšsēdētājai Rasmai Freimanei, dzejniecei, tulkotājai un atdzejotājai Margitai Gailitis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas fonotēkas vecākajam bibliotekāram Jurim Griņevičam, ilggadējai Rīgas 40.vidusskolas direktorei Gaļinai Jefremovai, tautas deju ansambļa „Dancis” ilggadējam mākslinieciskajam vadītājam Rolandam Juraševskim, Saldus novada Druvas vidusskolas direktora vietniecei projektu darbā Ilzei Kļavai, māksliniekam, Liepājas Universitātes asociētajam profesoram Aldim Kļaviņam, ilggadējam modernās pieccīņas trenerim Ainaram Eglonam Lejam, sabiedriskajai un kultūras darbiniecei, Daugavpils pašvaldības iestādes „Latviešu kultūras centrs” direktorei Regīnai Osmanei, čellistei, Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas māksliniecei, koncertmeistarei Maijai Prēdelei.

Saņēmēju vidū ir arī kultūras darbiniece, Balvu Tautas teātra mākslinieciskā vadītāja, teātra jauniešu studijas režisore Vaira Resne, suitu kopienas sabiedriskajam un kultūras darbinieks, biedrības „Suitu novads” dibinātājs Grigorijs Rozentāls, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Sandra Sīle.

Triju Zvaigžņu ordeņi piešķirti arī ilggadējam Latvijas Orientēšanās federācijas prezidentam, sabiedriskajam darbiniekam Rodrigo Slaviņam, skolu vēsturniekam Alfrēdam Starim, dokumentālo filmu operatoram un režisoram Raitam Valteram, Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītājam Arvīdam Verzam, sporta fotogrāfam Zigismundam Zālmanim, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošajam pētniekam Indulim Zvirgzdiņam.

Ordeņu kapituls lēmis apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes (zeltītu) goda zīmi sabiedrisko darbinieku, Latvijas savienības „Černobiļa” valdes priekšsēdētāja vietnieku Māri Šopu.

Latvijā

Lai pieņemtu lēmumu par to, kādai sākotnēji jeb pirmajā posmā izskatīties ātrvilciena “Rail Baltica” trasei, valdībai vajadzēja vairāk nekā gadu. Savukārt lēmuma pieņemšanai par to, kā to visu finansēt, arī ar gadu bija par maz. Gan šis, gan virkne citu uzdevumu, kas bija jāpaveic vēl šajā gadā, ir atlikti uz nākamo gadu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Svarīgākais