Civilās aviācijas aģentūra izvērtēs incidentu "airBaltic" reisā

© Dmitrijs Suļžics/MN

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) vērtē skābekļa masku paneļa atvēršanos Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" reisā no Helsinkiem uz Rīgu, liecina aģentūras publiskotā informācija tviterī.

CAA pārstāvji norāda, ka institūcija ir saņēmusi "airBaltic" lidojuma drošības ziņojumu, kurā teikts, ka masku nodalījums atvēries, kad lidmašīna bija teju divu kilometru augstumā.

"Pašlaik notiek notikušā atgadījuma izvērtēšana," atzīmēts CAA paziņojumā.

Somijas medijs "Ilta-Sanomat" vēsta, ka piektdien, 29.martā, "airBaltic" lidmašīnā, kura bija ceļā no Helsinku lidostas uz Rīgu, īsi pēc pacelšanās salonā virs sēdekļiem nokrita skābekļa maskas.

"airBaltic" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka lidsabiedrības reisā "BT308" 29.martā, kas lidoja maršrutā Helsinki-Rīga, lidojuma laikā lidmašīnas gaisa spiediena un klimata uzturēšanas sistēmas sensors reaģēja uz kļūdainu, vadības bloka sūtītu signālu par normai neatbilstošu salona spiediena rādījumu. Tā rezultātā atvērās salona griestu nodalījumā iestrādātie skābekļa masku paneļi, ļaujot maskām izkrist.

Veicot sākotnējo izmeklēšanu, secināts, ka salona gaisa spiediena uzturēšanas sistēma bija pilnā darba kārtībā. "airBaltic" pieredzē šāda veida situācija reģistrēta pirmo reizi, norādīja aviokompānijā.

"airBaltic" arī uzsvēra, ka pasažieru, apkalpes un gaisa kuģa drošība ir "airBaltic" galvenā prioritāte, tādēļ lidojuma ekipāža pēc lidojuma nekavējoties un saskaņā ar procedūru iesniedza lidojuma drošības ziņojumu un veica atbilstošu ierakstu lidmašīnas borta žurnālā, ziņojot par iespējamu sistēmas bojājumu.

Tāpat par atgadījumu ir ziņots arī gaisa kuģa ražotājam, lai veiktu padziļinātu izmeklēšanu, atzīmē "airBaltic".

Aviokompānijā informē, ka patlaban notiek atgadījuma izmeklēšana, tādēļ apstiprināta un detalizēta papildu informācija nav pieejama.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.