Kā rīkoties situācijā, kad ēdienu kurjers nepiegādā iegādāto maltīti?

© f64.lv, Vladislavs Proškins

“360TV Ziņnešus” uzrunāja izsalkušais Mārcis, kurš bija nolēmis pusdienās pasūtīt picu no restorāna ar piegādi uz mājām. Veicis pasūtījumu, samaksājis, taču maltīti tā arī nav saņēmis. Pasūtījumu aplikācijā gan uzrādījies, ka ēdiens ir piegādāts. Turklāt ēdiena piegādes kompānija atbildējusi, ka naudas atmaksa nebūšot iespējama. Kā rīkoties šādā situācijā?

Samaksājis 15 ar pusi eiro, Mārcis gaidījis, kad maltīte būs klāt. Aplikācijā redzams, ka pica ir gatava un kurjers to paņem.

“Gaidu, gaidu. Vienā brīdī jūtu, ka tā pica kavējas. Paskatos aplikācijā, skatos, ka pica ir piegādāta. Atveru durvis, nolikts nekur nekas nav,” stāsta Mārcis.

Viņš ziņojis ēdiena piegādes kompānijai par situāciju - aplikācijā uzrādās, ka pica viņam piegādāta, bet neko neesot saņēmis. “Pēc brītiņa atsūtīja ziņu, ka kurjers bijis atbraucis, bet neviena nav bijis uz vietas. Un sekoja teksts, ka aktīvā pasūtījuma laikā ir jābūt sasniedzamam. Es sāku rakstīt, ka neviens nav zvanījis, nav klauvējis, neviens uz manu norādīto telefona numuru nav devis nekādu ziņu.”

Neraugoties uz to, ēdiena piegādes kompānija atbildējusi, ka naudas atmaksa nebūšot iespējama. “Situācijas, kad pasūtījums netiek piegādāts, notiek ļoti reti. Biežākie iemesli tam ir nepareizi norādīta piegādes adrese klienta pusē un nespēja klientu sasniegt, tostarp mājokļa durvju neatvēršana. Arī konkrētajā situācijā partnerkurjers, atrodoties norādītajā adresē un vairākas reizes zvanot uz norādīto tālruni, nespēja sazināties ar klientu,” stāsta Kristaps Purvinskis, “Bolt Food” vadītājs Latvijā.

Tikmēr Mārcis spriež, cik godprātīgi ir kurjeri: “Sanāk tā, ka no kurjera puses tu vari paņemt pasūtījumu, vest to, nofotografēt dzīvokļa durvis ar numuru, aizsūtīt Bolt Food un pateikt, ka te neviena nav un vienkārši aiziet prom un paēst pusdienas. Tā sanāk!”

Kā šī situācijas atrisinājās, un ko klientiem darīt nesaņemta pasūtījuma gadījumā, skaties video!

Latvijā

Ik gadu Latvijā ap 1000 bērnu vecāki zaudē aizgādnības tiesības, un ir grūti nodrošināt nepieciešamo audžuģimeņu skaitu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Bērnu alternatīvās aprūpes jomas vadītāja Dace Dzedone.