Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Latvijā

Atskats vēsturē – Kurzemes un Zemgales hercogiste beidza pastāvēt brāļu nesaskaņu dēļ

© Ekrānšāviņš

Kurzemes un Zemgales hercogistes vārds nevienam nav svešs. Tā tika izveidota 1561. gadā un tā pastāvēja līdz 1795. gadam. “360TV ZIŅneši” devās uz Rundāles pili, lai pavērtu priekškara maliņu un ieskatītos Kurzemes un Zemgales hercogistes peripetijās pāris gadsimtus tālā senatnē, kad tur valdīja pēdējais hercogistes hercogs Pēteris Ernsts Bīrons.

Pirms 229 gadiem beidza pastāvēt Kurzemes un Zemgales hercogiste, jo tā tika iekļauta Krievijas sastāvā. Pēterburgā parakstīja gan atteikšanos no hercogistes troņa, gan vēl vienu dokumentu, kas paredzēja Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanu Krievijas impērijai. Viss varēja būt citādāk, ja nevaldītu nesaskaņas abu brāļu Pētera Bīrona un Karla Bīrona starpā. Abi nekādi nespēja sadzīvot un tas ietekmēja hercogistes likteni.

Kurzemes hercoga Pētera brālis Karls Ernsts Bīrons bija izdaudzināts liels avantūrists, ir zināms arī fakts, ka viņš pat tika ieslodzīts Bastīlijas cietumā par vekseļu viltošanu. Hercogam Pēterim Bīronam nebija troņmantnieka, viņam bija tikai meitas. Drīz vien ilgi gaidītais troņmantnieks piedzima, taču jau trīs gadu vecumā nomira.

Krievijas imperatore Katrīna II par Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu gribēja izvirzīt Pētera Bīrona brāļa Karla Bīrona dēlu Gustavu Kalikstu, taču Pēteris tam nepiekrita. Tā būtu pēdējā iespēja saglabāt hercogistes neatkarību, taču tā kā Pēteris ļoti neieredzēja savu brāli un iebilda šādam plānam, tas netika īstenots.

Vairāk skaties video!