Vācija tēriņiem aizsardzībai apņēmusies panākt 2% no IKP

Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners izklāstījis plānu, kā, ievērojot fiskālo disciplīnu, turpmākajos gados palielināt aizsardzības izdevumus un sasniegt NATO izvirzīto mērķi.

Ministrs paziņoja, ka aizsardzības izdevumu palielināšanai turpmākajos gados varētu izmantot naudu no 100 miljardu eiro īpašā aizsardzības fonda, kas tika izveidots pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī. Paredzēts, ka fonds darbosies līdz 2027.gadam.

NATO izvirzītais mērķis dalībvalstīm ir atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lindners noliedza mediju ziņoto, ka Vācijai varētu nebūt pa spēkam sasniegt šo mērķi nākamgad, un uzsvēra, ka Vācija sasniegs 2% mērķi visus turpmākos gadus. Viņš piebilda, ka tā uzskata arī Finanšu ministrijas amatpersonas un budžeta speciālisti.

Pēc 2028.gada Vācija varētu mainīt turpmākos parāda atmaksas plānus, lai budžetā iekļautu līdz pat deviņiem miljardiem eiro aizsardzības izdevumiem gadā, intervijā ziņu aģentūrai DPA norādīja Lindners.

Lindners DPA sacīja, ka Vācijas valdības fiskālajai disciplīnai vajadzētu panākt, lai kopējais valsts parāds nepārsniegtu 60% no IKP, kas ir Eiropas Savienības (ES) Māstrihtas līgumā ieteiktā attiecība.

Tas ļautu valdībai vairāk naudas atvēlēt aizsardzības izdevumiem, nevis izmantot to, lai atmaksātu aptuveni 300 miljardu eiro lielo parādu, kas aizņemts laikā no 2020. līdz 2023.gadam, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju un Krievijas atkārtoto iebrukuma Ukrainā un tā izraisīto enerģētikas krīzi.

Atmaksa plānota uz 30 gadiem, un to paredzēts sākt 2028.gadā, katru gadu atmaksājot deviņus miljardus eiro. "Tomēr, ja pandēmijas radītais slogs uz parāda līmeni līdz tam laikam jau būs pārvarēts, atmaksu varētu ievērojami samazināt," pieļauj ministrs.

Tas ļautu Vācijai palielināt ikgadējos aizsardzības izdevumus, lai tie atbilstu NATO noteiktajam 2% mērķim pat pēc tam, kad īpašais aizsardzības fonds būs izsmelts, skaidroja Lindners.