Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Latvijā

Latvijā prognozē strauju elektroenerģijas patēriņa kāpumu pēc 2030. gada

© Kaspars Krafts / F64

Latvijā pēc 2030.gada sagaidāms straujāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums, un no 2030. līdz 2035.gadam patēriņa pieaugums var sasniegt līdz pat 100%, liecina AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzdevumā veiktā starptautiskās auditoru kompānijas "KPMG" pētījuma rezultāti par patēriņa attīstības tendencēm Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs.

Līdz 2029.gadam patēriņa pieaugums sagaidāms mērens, ko stimulēs elektromobilitāte jeb elektroenerģijas izmantošana transportā, elektroenerģijas izmantošana apkurē, kā arī vispārējs labklājības pieaugums.

Savukārt patēriņu bremzējoši faktori būs energoefektivitātes uzlabošanās, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un mikroģenerācijas attīstība. Tā rezultātā patērētāji mazāk elektroenerģijas saņems no tīkla, dodot priekšroku lokāliem ģenerācijas risinājumiem, piemēram, saules paneļiem, minēts pētījumā.

Pētījumā analizētas iespējamās patēriņa tendences piecos segmentos - rūpniecībā, sabiedriskākajā un komerciālajā sektorā, mājsaimniecībās, transportā un enerģētikā, izvērtējot tos pēc astoņiem faktoriem, kas var mainīt pieprasījumu pēc elektroenerģijas - demogrāfiskajām tendencēm, izmaiņām energoefektivitātē, mikroģenerācijas apjomā, labklājības līmenī, elektromobilitātē, apkures risinājumos, kā arī tehnoloģiju, kas ļauj pārvērst elektroenerģiju kurināmajā jeb P2X, attīstībā.

KPMG pētījuma rezultāti kopīgi pārrunāti ar Klimata un enerģētikas ministriju, kura kā vadošais enerģētikas politikas veidotājs vienlīdz īsteno zaļā kursa virzību Latvijā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka Latvija virzās uz stabilas elektroenerģijas eksportētāja valsts statusu, nodrošinot patērētājiem lētu un zaļu elektroenerģiju. Eiropa, tostarp Latvija ir uzņēmusies īstenot pārkārtošanos uz klimatam neitrālu vidi, kas jāsasniedz līdz ar 2050.gadu. Lai to īstenotu, nepieciešams samazināt dabai kaitīgās emisijas, ko var īstenot divos veidos - fosilos resursus nomainot ar atjaunīgajiem, vai mazāk tērējot esošos resursus, vairojot energoefektivitāti.

"Strādājot pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam, paredzam atjaunīgo energoresursu pieaugumu gala patēriņā līdz 57%, kur būtisku lomu spēlēs vēja, saules un hibrīdprojektu attīstība Latvijā," pauž Melnis.