Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Latvijā

Bijušā KNAB vadītāja Vilnīša kukuļa lietu turpinās iztiesāt rudens sākumā

© pixabay.com

Krimināllietu, kurā par kukuļa piesavināšanos 135 000 eiro apmērā apsūdzētas trīs personas, tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) bijušais priekšnieks Normunds Vilnītis, Rīgas pilsētas tiesa Pārdaugavā plāno turpināt skatīt 12.septembrī plkst.14, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lietā apsūdzēti bijušais KNAB priekšnieks Vilnītis, advokāte Ieva Ramiņa, kā arī KNAB bijušais darbinieks Andrejs Vasiļevičs.

Iepriekš Valsts policijas pārstāve Elīna Priedīte, neatklājot apsūdzēto vārdus, aģentūru LETA informēja, ka Latvijā reģistrēta uzņēmuma darbinieks no patiesā labuma guvēja saņēma prettiesisku rīkojumu piekukuļot kādas komisijas darbiniekus, lai viņi izsniegtu licenci maksājumu iestādes darbībai, jo apzinājās, ka ir problēmas izpildīt visas nepieciešamās prasības licences maksājumu iestādes darbībai iegūšanai.

Lai varētu realizēt noziedzīgo nodomu, uzņēmuma darbinieks vienojās ar kādu citu savulaik esošu valsts iestādes vadītāju, lai viņš, izmantojot savu personīgo pazīšanos, piesaista zvērinātu advokātu, kura uzdevums būs atrast personu no komisijas, kuru piekukuļojot, uzņēmums saņemtu licenci maksājumu iestādes darbībai.

Tomēr organizētās grupas dalībniekiem savu nodomu īstenot līdz galam neizdevās, jo neviena komisijas amatpersona nepiekrita kukuļa pieņemšanai un atteica uzņēmumam izsniegt licenci maksājumu iestādes darbībai. Saņemot atteikumu, organizētās grupas dalībnieki vienojās par kukuļa 135 000 eiro apmērā piesavināšanos.

Iegūstot pietiekamu pierādījumu kopumu un veicot visas nepieciešamās kriminālprocesa izmeklēšanas darbības, tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa nodošanu pret trim 1960., 1973. un 1985.gadā dzimušām personām Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

Saskaņā ar "Nekā personīga" vēstīto Vilnīti, Ramiņu un Vasiļeviču policija tur aizdomās par kukuļa piesavināšanos. Izmeklētāji uzskatot, ka Polijā bāzēta kompānija maksājusi Vilnīša firmai 135 000 eiro, lai tā palīdz izkārtot licenci maksājumu iestādes darbībai, kas ļautu kompānijai sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā. Šādiem uzņēmumiem jāiziet stingra procedūra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraudzībā.

Tomēr licenci poļu kompānija tā arī neesot ieguvusi, jo saņēmusi FKTK atteikumu. Savukārt naudu Vilnīša uzņēmums iztērējis, līdz ar to kādreizējam galvenajam korupcijas apkarotājam lieta varot beigties ne vien ar apsūdzībām korupcijas mēģinājumā, bet arī ar detektīva licences zaudēšanu. Tomēr lietā esot daudz neskaidrību, piemēram, policija neesot noskaidrojusi to FKTK personu, kurai kukuli it kā bijis plānots nodot.

Polijas kompānija, kuras interesēs noticis neskaidrais darījums, ir "GPN Data Europe", kura Latvijā iegādājusies firmu "GPN Data Latvia". Šajā firmā strādājis kādreizējais KNAB darbinieks Vasiļevičs, kurš sava pārstāvētā uzņēmuma interesēs vērsies pēc palīdzības Vilnīša firmā. 2016.gada nogalē Vilnīša uzņēmumam pārskaitīti minētie 135 000 eiro. Policija domā, ka nauda maksāta, lai Vilnītis uzpirktu FKTK amatpersonas, bet iesaistītie to noliedz, vēstīja raidījums. Pats Vasiļevičs "Nekā personīga" apgalvoja, ka nauda Vilnīša firmai maksāta par juridisko palīdzību.

Vilnītis licences kārtošanā iesaistījis advokāti Ramiņu. Viņas birojā pirms daudziem gadiem praktizējis vēlākais FKTK padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. FKTK apstiprinājusi, ka advokāte nākusi uz sarunām un advokātu klātbūtne licenču kārtošanā esot pat vēlama. Sarunas ilgušas vairākus mēnešus, taču bez firmai vēlamā rezultāta.

Kad Vilnītis notērējis saņemtos 135 000 eiro, bet poļu uzņēmums licenci tā arī neieguvis, kompānijas vadība Polijā bijusi nemierā un izteikusi neuzticību valdes loceklim Vladimiram Remi, kā arī vērsusies pret viņu tiesā, turpretim Remi vainojis visus pārējos. Visdrīzāk tieši pēc Remi iesnieguma ENAP sāka kriminālprocesu par sagatavošanos kukuļdošanai, kukuļa piesavināšanos un naudas atmazgāšanu, pieļāva raidījums.

Ramiņa lūgusi Zvērinātu advokātu padomei apturēt viņas darbību advokatūrā, ko padome arī izdarījusi.

Vilnītis par KNAB priekšnieku kļuva 2009.gadā, bet no šī amata Saeima viņu atbrīvoja 2011.gadā. Toreiz speciāli izveidota komisija toreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā trīs mēnešus vērtēja Vilnīša atbilstību amatam, līdz nāca klajā ar atzinumu, ka Vilnītis KNAB priekšnieka amatam neatbilst, jo viņš savā darbā esot pieļāvis virkni dažādu pārkāpumu.

Pirms kļūšanas par KNAB priekšnieku Vilnītis strādājis toreizējās Latvijas Policijas akadēmijas Civiltiesību zinātņu katedrā un Juridiskajā koledžā par lektoru. Viņš bijis Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks, Iekšlietu ministrijas Personu aizsardzības dienesta nodaļas priekšnieks, Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības apkarošanas biroja sevišķi svarīgu lietu inspektors un galvenais inspektors.

  • Publicēta: 01.04.2024 16:19
  • Kristaps Ūgainis, LETA