Medijs atklāj, cik īpašumu Latvijā pieder Baltkrievijai un Krievijai

© Ģirts Ozoliņš/MN

Krievijai Latvijā pieder 16 īpašumi, bet Baltkrievijai - 15, tostarp Rīgā ir seši Krievijai piederoši nekustamie īpašumi un divi Baltkrievijai piederoši nekustamie īpašumi, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju platforma "Lsm.lv".

Medijs norāda, ka Latvija ir pārņēmusi tikai vienu Krievijai piederošu īpašumu - "Maskavas namu", taču atbilstoši Tiesu administrācijas datiem, ka Krievijai pieder vēl 16 citi īpašumi.

Tostarp Krievijas vēstniecībai pieder dzīvoklis deviņu stāvu dzīvojamā ēkā Slokas ielā 201, Imantā, Rīgā. Ieraksts zemesgrāmatā liecina, ka Krievijas vēstniecība attiecīgo dzīvokli apmēram 50 kvadrātmetru platībā 1997.gada rudenī saņēmusi dāvinājumā, taču informācija par dāvinātāju zemesgrāmatā nav atrodama. Tiesu administrācijā, kas uztur datorizēto zemesgrāmatu, medijam nav sniegta atbilde, kādēļ ieraksts par dzīvokļa dāvinātāju ir dzēsts.

Vēl viens dzīvoklis, kas pieder Krievijas vēstniecībai, atrodas Rīgas klusajā centrā - Antonijas ielā 6A. To vēstniecība 2005.gadā ieguvusi mantojumā no Sergeja Kostromina. Turpat apkaimē ir vēl četri Krievijai piederoši nekustamie īpašumi -nams Andreja Pumpura ielā 1, vēsturiski nami Alberta ielā 3 un Alberta ielā 5, kā arī Krievijas vēstniecības ēka Ukrainas neatkarības ielā 2.

Rīgas domes ieņēmumu pārvaldes vadītāja un Finanšu departamenta direktora vietniece Ināra Papina, atsaucoties uz Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, norādījusi, ka Krievija un Baltkrievija īpašumus Rīgā izmanto diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, kas attiecīgi ļauj nemaksāt nodokļus.

Pēc medija vēstītā, Krievijai Latvijā pieder īpašumi arī Liepājā un Daugavpilī - katrā minētajā pilsētā pa diviem dzīvokļiem. Daugavpilī ir arī kādreizējā ģenerālkonsulāta ēka un garāžas pie daudzdzīvokļu mājas.

Savukārt Krievijas Prezidenta lietu pārvaldei Jaunķemeros, Zvīņu ielā 2, pieder sanatorija "Jantarnij bereg" jeb "Dzintarkrasts", minerālūdens urbuma stacija un saimniecības ēkas, kā arī kanalizācijas ūdens pārsūknēšanas stacijas.

"Dzintarkrasts", kas pēc sankciju piemērošanas darbu neturpina, atrodas apmēram 10 kilometru attālumā no Baltkrievijas Prezidenta lietu pārvaldei, kura ir Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko tiešā kontrolē, piederošās sanatorijas "Belorusija".

Valsts drošības dienests drīz pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ziņoja, ka abu sanatoriju vadītāji - Krievijas pilsonis Viktors Daņilohs un Baltkrievijas pilsonis Aleksandrs Gruzdovs - ir iekļauti "melnajā sarakstā". Tas nozīmē, ka viņi nevar iebraukt valstī. Pēc drošības dienesta ziņotā, abi darbojās Krievijas interesēs, bet Krievijas Prezidenta lietu pārvaldei piederošā sanatorija "Dzintarkrasts" kalpoja par atbalsta punktu Krievijas ietekmes pasākumiem, norāda "Lsm.lv".

Medijs atzīmē, ka kopš Krievija pirms pāris gadiem izvērsa pilno iebrukumu Ukrainā, "Belorusija" ir pakļauta sankcijām. Tāpat arī vairākas citas ar sanatoriju saistītas un Lukašenko kontrolē esošas ēkas tieši pāri ielai.

Teritorijā redzami vēl divi koka namiņi zilā krāsā, uz kuru numura plātnēm rakstīts, ka tas ir "Belorusijas" īpašums. Viena no ēkām šķiet labā stāvoklī, bet otra - stipri nolaista, atzīmē "lsm.lv", vienlaikus piebilstot, ka ne visas esošās ēkas ir līdzīgi marķētas, tomēr atsevišķas lietas norāda uz saikni ar Lukašenko kontrolēto iestādi, piemēram, aiz kādas saimniecības būves turpat teritorijā novietots vecs autobuss ar sanatorijas nosaukumu. Salīdzinot ēku numurus ar informāciju "Lursoft" datubāzē, secināts, ka citas ēkas iežogotajā teritorijā vēl nesen kalpoja kā luksus naktsmājas sanatorijas apmeklētājiem.

Ārlietu ministrijas pārstāve Dace Eglīte medijam skaidrojusi, ka sanatorija "Belorusija" tika nodota Baltkrievijai atbilstoši 1993.gada Latvijas valdības un Baltkrievijas valdības nolīgumam, kas apstiprina pušu vienošanos par to, ka sanatorijas ēkas un būves ir uzceltas par Baltkrievijas līdzekļiem regulējumā noteiktajā kārtībā, kā arī transporta līdzekļi, medicīniskās un citas iekārtas, kas ir sanatorijas bilancē, ir Baltkrievijas īpašums.

Latvijā

Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, liecina IeM sagatavotais ierobežotas pieejamības ziņojums.