Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Latvijā

LB: Latvija varētu iegūt no ekonomisko saišu saraušanas ar Krieviju

© Dmitrijs Suļžics / F64

No asiņainajiem graudiem līdz mangāna rūdai. Pēdējos mēnešos tiek aktīvi diskutēts par tirdzniecības saišu mazināšanu vai saraušanu ar okupantu valsti. Politiķi cits pēc cita saka, ka tirdzniecības saišu saraušana ar agresoru nodarīs postu Latvijas ekonomikai. Latvijas Banka (LB) savukārt uzskata, ka tas būtu sāpīgi, bet paceļami, ziņo raidījums "Nekā personīga".

Latvijas Banka uzskata, ka ekonomiskās attiecības ar Krieviju ir samazināmas, un jaunākās prognozes liecina par izaugsmes potenciālu, ja tirdzniecības saites tiktu pārtrauktas. Tomēr valdošā koalīcija norāda, ka šāds solis vienai Latvijai nebūtu efektīvs un vājinātu vietējo ekonomiku, nevis Krieviju.

Tāpat ir minēts, ka uzņēmumi, kas sadarbojas ar Krieviju, varētu saskarties ar biznesa mazināšanos un darbinieku atlaišanu, taču dažas nozares varētu atrast alternatīvas izvietošanās vietas citur. Globālā līmenī tiek uzsvērts, ka Latvijai ir jāmeklē izaugsme citur, jo Krievijā nav stabilitātes.

Kopš okupantu sāktās pilna mēroga slepkavošanas Ukrainā eksports no Latvijas uz Krieviju nav īpaši mainījies - vēl pērn tas sniedzās virs 1,2 miljardiem eiro, tikmēr imports strauji samazinājies - no 1,8 miljardiem 2022. gadā līdz 606 miljoniem pagājušajā.

Tā gan ir maza daļa no Latvijas kopējās ekonomikas.

Visciešāk ar Krieviju saistītas Latvijas ostas un dzelzceļš. Kravu apjoms ostās pērn samazinājies līdz 38,7 miljoniem tonnu - gandrīz divreiz mazāk nekā pirms 10 gadiem. Vēl ievērojamāks ir kritums pa dzelzceļu pārvadātajam kravām - tas nokrities par 3,5 reizēm, pērn sniedzoties vien nedaudz virs 15,6 miljoniem.

Šonedēļ sasauktajā Ostu padomes sēdē nolemts veidot kārtējo darba grupu un divu mēnešu laikā izpētīt, kādas sekas uz Latvijas ekonomiku atstās pilnīga tranzīta un tirdzniecības saraušana ar Krieviju. Nozarēm jāizpēta vairāki scenāriji.