Rosina pēc nāves atņemt valsts apbalvojumu sešiem kolaborantu valdības locekļiem

© Dmitrijs Suļžics / F64

Gaidāmajās Ordeņu kapitula sēdēs aprīlī tiks skatīts biedrības "Publiskās atmiņas centrs" aicinājums pēc nāves atņemt valsts apbalvojumus sešiem pirms vairāk nekā 80 gadiem veidotās Augusta Kirhenšteina valdības locekļiem, aģentūrai LETA norādīja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Viņš skaidroja, ka Ordeņu kapituls iekļauj izskatāmo jautājumu darba kārtībā visus tam adresētos un Valsts prezidenta kancelejā saņemtos iesniegumus, līdz ar to arī biedrības "Publiskās atmiņas centrs" iesniegums ir iekļauts Ordeņu kapitula izskatāmo jautājumu darba kārtībā.

Kā ziņots, "Publiskās atmiņas centrs" ar šādu aicinājumu vērsies pie Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula. Biedrības traktējumā, no Valsts apbalvojumu likuma izriet, ka kapituls var pieņemt lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja persona ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu.

"Vēsturiskas personības kolaborācija jeb sadarbība ar okupācijas režīmu var tikt vērtēta dažādos līmeņos, taču tieša, instrumentāla dalība valsts prettiesiskā inkorporācijā okupētajvalstī neapšaubāmi ir dziļākais kolaborācijas līmenis," savu iesniegumu pamato biedrība.

"Publiskās atmiņas centrs" norāda, ka Triju Zvaigžņu ordeņi piešķirti sešiem Augusta Kirhenšteina valdības locekļiem: tieslietu ministram Jurim Pabērzam, satiksmes ministram Jānim Jagaram, izglītības ministram Paulim Lejiņam, sabiedrisko lietu ministram Pēterim Blauam, kā arī pa diviem ordeņiem bija kara ministram Robertam Dambītim un ministru prezidentam Kirhenšteinam.

Latvijā

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais