Zinātnieki pēta, kā labāk pārstrādāt olu čaumalas

© Ģirts Ozoliņš / F64

Zinātnieki no Latvijas, Igaunijas, Islandes un Norvēģijas izstrādā jaunu koncepciju olu čaumalu pārstrādei biomateriālos, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Zinātnes padomē (LZP).

Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas "Pētniecība un izglītība" finansētā projektā vistu olu čaumalas tiek izmantotas kā izejviela biomateriāla - amorfā kalcija fosfāta - sintēzei. No tā pēc tam tiek iegūtas porainas, dabīgajiem kaulaudiem līdzīgas keramikas pamatnes, kuras būtu iespējams izmantot kaulaudu reģenerācijai.

Lai arī amorfajam kalcija fosfātam ir izcilas bioloģiskās īpašības, metastabilitātes dēļ tā iegūšana lielapjoma keramikas formā ir īpaši izaicinoša, skaidro pētnieki.

Lai pilnībā pārstrādātu čaumalas, projektā no to membrānām tiek ekstrahētas olbaltumvielas, kurām raksturīgs augsts bioaktīvo vielu saturs un antibakteriālas īpašības. Iegūtās olbaltumvielas paredzēts izmantot poraino pamatņu pārklāšanai, piešķirot tām unikālas īpašības.

Projekta komanda saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem, piemēram, amorfā kalcija fosfāta iegūšanu lielos apjomos. Pētnieki izstrādāja metodi, ar kuru amorfo kalcija fosfātu iespējams iegūt apjomos, kas pārsniedz vairākus desmitus gramu. Pilnveidots arī alternatīvs paņēmiens blīvas un porainas amorfā kalcija keramikas iegūšanai.

Projekts tiks īstenots līdz aprīļa beigām. Pētnieki cer, ka tā rezultāts ieinteresēs biomateriālus ražojošos uzņēmumus. Izstrādātie materiāli varētu veicināt ātrāku kaulaudu reģenerāciju, tādējādi potenciāli uzlabojot pacientu ārstēšanas rezultātus un dzīves kvalitāti.

Projektu īsteno Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Oslo universitāti, Reikjavīkas universitāti un Tallinas Tehnoloģiju universitāti.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 799 787 eiro, tostarp grantu finansējums 679 819 eiro un valsts līdzfinansējums 119 968 eiro.

Latvijā

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais