Seniorus apmācīs, kā neiekrist krāpnieku lamatās
Lai vecus cilvēkus pēc iespējas pasargātu no krāpniekiem, Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) sākusi senioru informēšanas kampaņu par krāpnieku biežāk pielietotajām metodēm un kā no tām izvairīties.
LSKA aģentūru LETA informēja, ka seniori ir tā iedzīvotāju grupa, kura uz krāpnieku darbībām var uzķerties visbiežāk.
"Ja gados vecāks cilvēks savā viedtālrunī vai e-pastā, piemēram, saņem ziņu it kā no Valsts ieņēmuma dienesta, e-veselības, vai paziņojumu, ka pret viņu ir ierosināta lieta, kuru pēc dienas vai divām plānots izskatīt tiesā, visticamāk, viņš uztraukumā arī sekos norādēm, spiedīs uz klātpievienotajām saitēm un sniegs visas prasītās ziņas nemaz nenojauzdams, ka kritis par krāpnieku upuri. Tāpēc ļoti svarīgi ir seniorus par visām šīm shēmām informēt, mācīt tās atpazīt un arī kā rīkoties," norādījusi LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
Savukārt LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne norādījusi, ka finanšu pratības nedēļas ietvaros LSKA "Senioru skolā" notika seminārs par digitālajām prasmēm, kura laikā AS "DelfinGroup" Aizdevumu uzraudzības nodaļas vadītāja Inga Pinka informēja seniorus, kādi riski ir digitālajā un reālajā vidē, un kā no tiem izvairīties, lai nezaudētu naudu un drošību.
Seminārā senioriem tika stāstīts par investīciju un lielās peļņas solītājiem, ziedojumiem, mantojumiem un jaunākajām krāpšanas shēmām, kā arī izspēlētas situācijas no dzīves, kurās seniori ieguva praktiskas iemaņas krāpniecību atpazīšanā un savu datu aizsargāšanā.
Šādi semināri senioriem ir ļoti vajadzīgi, jo, lai arī daudziem šķiet, ka viņi par krāpnieku trikiem ir labi informēti, tomēr jāpatur prātā, ka svešas naudas tīkotāji arvien izgudro ko jaunu. Tādēļ visdažādākajos informācijas kanālos nepieciešams vēl un vēl atkārtot, ka lielās peļņas solījumi dažādās investīciju platformās ir tikai siers peļu slazdā, bet neviena banka un neviens nebanku kreditētājs nekad neprasīs nosaukt internetbankas vai kartes datus.
Senioru izglītošana šajos jautājumos ir īpaši svarīga, jo ne reizi vien bijuši gadījumi, kad uzticoties it kā bankas vai policijas "darbiniekiem", cilvēki zaudējuši visus savus iekrājumus, un, ja blēžiem izdevies tikt pie viņu personas datiem, vēl palikuši parādos par kredītiem, kurus nekad nav ņēmuši.
LSKA izveidojusi speciālu anketu, lai noskaidrotu, cik lielā mērā senioriem nācies saskarties ar krāpnieku aktivitātēm. Arī savā mājas lapā LSKA publicējusi informāciju par dažādiem krāpniecības veidiem.
Pasākumus atbalsta Labklājības ministrija un tos īstenos līdz gada beigām.