Krāpniecība Latvijā: joprojām izdodas pārliecināt cilvēkus par absurdām prasībām saistībā ar bankas kartēm

© Ilze Zvēra/MN

"Swedbank" brīdina nedot maksājumu kartes un to PIN kodus svešiem cilvēkiem.

Bankā norāda, ka "Swedbank" arvien biežāk saņem ziņas no klientiem, kuri ir apvārdoti un uzticējuši ļaundariem savas maksājumu kartes un to PIN kodus.

Izliekoties par "drošības ekspertiem" vai "policijas darbiniekiem", krāpniekiem izdodas pārliecināt cilvēkus, ka maksājumu kartes jānodod utilizācijai vai ekspertīzei.

Biežākie iemesli, kāpēc maksājumu kartes nodotas krāpniekiem, ir tas, ka maksājumu kartes darbība esot apturēta, jo noticis "krāpšanas mēģinājums", tā jānodod/jānosūta "utilizācijai", maksājumu kartei nepieciešama "drošības ekspertīze", vai arī maksājumu karte jānosūta ar "kurjeru".

Visos gadījumos kopā ar kartes nodošanu krāpnieki prasa arī izpaust maksājumu kartes PIN kodus.

"Swedbank" Finanšu noziegumu novēršanas un izmeklēšanas nodaļas vadītāja Anita Kivkucāne atzīmē, ka cilvēku uzticēšanās svešiniekiem ir apbrīnojama. Pierasts domāt, ka savu naudu mēs nedotu nevienam, bet atliek kādam izlikties par "izmeklētāju", lai cilvēks šim ieradumam vairs neuzticētos.

Izvilinot no klienta maksājumu karti ar tās datiem un piekļuves PIN kodu, krāpnieki iegūst pilnu rīcības brīvību darboties ar klienta naudu. Šādi izkrāptu karti nav iespējams bloķēt, kamēr nav saņemtas ziņas par tās izkrāpšanas faktu. Banka to uzzina tikai tad, kad pats klients sapratis savas rīcības sekas, ieraugot kontā naudas iztrūkumu.

Viens no iemesliem, kas apgrūtina krāpšanas gadījumu novēršanu, ir arī nepatiesas informācijas sniegšana bankas darbiniekiem, skaidro "Swedbank" pārstāvji. Saziņā ar krāpniekiem klienti bieži vien ir ietekmēti, lai nesniegtu godprātīgas atbildes uz bankas darbinieku uzdotajiem jautājumiem. Precīzas informācijas sniegšanai un pēc iespējas ātrākai rīcībai ir ļoti liela nozīme situācijas noskaidrošanā un centienos ierobežot tālākās krāpnieku darbības.

"Swedbank" atgādina, ka klienti nedrīkst nodot maksājumu kartes citu cilvēku rokās. Pat, piemēram, iepērkoties veikalā, pārdevējam jānodrošina maksājuma termināļa pieejamība tādā attālumā, lai klients pats varētu veikt maksājumu, nevis iedot maksājumu karti pārdevējam rokās.

Ja bankai vai klientam rodas šaubas par maksājumu kartes drošību, to nekavējoties bloķē. Vienlaikus tiek pasūtīta jauna maksājumu karte.

Tāpat bankas pārstāvji uzsver, ka maksājumu kartes nekad nesūta ar kurjeru - jaunu maksājumu karti klients vai nu saņem savā pastkastītē, vai nu bankas filiālē. Maksājumu karte nedarbojas, kamēr klients pats to neaktivizē. Tādēļ, pat ja kāds izņemtu piegādāto maksājumu karti no pastkastītes, tajā brīdī tā vēl nav derīga.

Tāpat "Swedbank" atgādina, ka valsts tiesībsargājošās iestādes izmeklēšanas vajadzībām neizmanto cilvēku personīgos finanšu līdzekļus, maksājumu kartes, ne skaidru naudu, ne pieeju bankomātiem ar cilvēku bankas kartēm.

Banka aicina ļoti kritiski izturēties pret jebkādiem nepazīstamu cilvēku aicinājumiem, īpaši, ja tie ir ārpus ierastām ikdienas lietām. Jebkas, kas saistīts ar cilvēka naudu, maksājumu kartēm, ierīcēm, personas datiem, nav izpaužams/nododams citu cilvēku rīcībā.

Saņemot šādus aicinājumus, "Swedbank" aicina nekavējoties sazināties ar savu banku un vismaz pacensties iegūt alternatīva informācijas avota viedokli.

Pirms kāda laika parādījās jauns krāpšanas veids, kad iedzīvotāji noticēja viltus policijas vai "valsts drošības dienestu darbiniekiem", kuri izkrāpa no iedzīvotājiem skaidru naudu. Apvārdojot klientus, ka skaidrā nauda jānodod "drošai glabāšanai" vai ka tā paredzēta "izmeklēšanas vajadzībām", lai it kā atklātu "nelikumības", cilvēki paši to nodeva ļaundaru rokās.

Svarīgākais