Pirmdiena, 20.maijs

redeem Salvis, Selva, Venta

arrow_right_alt Latvijā

SM piedāvā piecus prioritāros virzienus Latvijas ostu un loģistikas nozares pārorientēšanai no Krievijas

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Satiksmes ministrija (SM) ceturtdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē piedāvāja piecus prioritāros virzienus Latvijas ostu un loģistikas nozares pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas, ceturtdien pēc sēdes aģentūrai LETA norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Beidzot pielikt punktu ilggadējai atkarībai no Krievijas izcelsmes tranzīta - tas ir Latvijas drošības un izaugsmes interesēs," atzīmē Briškens.

Viņš norāda, ka sēdē SM piedāvāja piecus prioritāros virzienus, kā konkrēti pārorientēt Latvijas ostu un loģistikas nozari, tostarp sabiedroto valstu izcelsmes kravu plūsmas un investīcijas, Latvijas eksports un iekšzemes pārvadājumi, rūpnieciskā attīstība ostās/speciālajās ekonomiskajās zonās, atjaunīgo resursu enerģētikas projekti un militārā mobilitāte.

Pirmais virziens ir sabiedroto valstu izcelsmes kravu plūsmas un investīcijas. Briškens norāda, ka jaunas kravas pašas no sevis neuzradīsies, tāpēc Latvijai tās aktīvi ir jāmeklē.

"Pēdējo 12 gadu laikā esmu pirmais satiksmes ministrs, kurš uzrunājis ASV Transporta sekretāru par ASV investīcijām Latvijas ostās. Pēdējos gados ASV novirza būtiskas investīcijas un industriālo kravu piegādes Centrālāzijā, kā arī Kaspijas jūras un Kaukāza reģionos. Piemēram, jau tagad Rīgas ostā izmanto "General Motors" autobūves kravu nogādei Uzbekistānā. Šī ir iespēja Latvijai. Mums ir aktīvi jālobē sava loma ASV interešu nodrošināšanā - ieguvums būs ne tikai ekonomisks, bet arī mūsu drošībā," norāda ministrs.

Tuvākajā laikā ministrs plāno vizītes Vācijā, Dānijā un Beļģijā, lai meklētu jaunas sadarbības iespējas. Viņš atzīmē, ka līdzīgi ir ar Tālo Austrumu jūras kravām uz Centrāleiropu, papildinot, ka Latvijas ostas patlaban neizmanto pilnu potenciālu, lai konkurētu ar Eiropas lielajām ostām.

"Piemēram, salīdzinot visu piegādes ķēdi Hamburga-Prāga un Rīga-Prāga, mums ir 300-400 eiro priekšrocība uz katru pārvadāto konteineru. Tā ir ļoti nozīmīga priekšrocība, ko jau ilgstoši izmanto mūsu dienvidu kaimiņi," norāda Briškens.

Viņš atzīmē, ka, ja patlaban no zemas pievienotās vērtības tranzīta Latvijas ekonomika iegūst aptuveni 17 eiro uz tonnu, tad iekļaušanās šādās augstākas pievienotās vērtības piegādes ķēdēs Latvijas ieguvumu vismaz dubultotu. "Latvijai stratēģiski ir jāskatās uz Ziemeļamerikas, rietumvalstu un ziemeļvalstu, kā arī Centrālāzijas tirgiem," uzsver Briškens.

Tāpat prioritāri ir ro-ro kravu pārvadājumi, tostarp stiprinot stratēģisko sadarbību ar "Stena Line" un novirzot investīcijas piestātņu rekonstrukcijai, lai spētu uzņemt lielākus kuģus.

Kā otru virzienu ministrs norāda Latvijas eksportu un iekšzemes pārvadājumus. Komentējot to, kas jādara ar VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), būtiski krītoties Krievijas lēto kravu apjomiem, viņš norāda, ka loģiski ir sākt ar iekšzemes kravu pārvadājumiem, veicinot kravu pārcelšanu no autotransporta uz dzelzceļu.

Briškens pauž, ka Latvija ilgstoši investējusi milzīgus Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus lētā tranzīta infrastruktūras paplašināšanā, bet tika aizmirsts par nepieciešamību savienot industriālos parkus ar dzelzceļu, kā arī veidot iekšzemes termināļus.

"Šīs kļūdas steidzami jālabo. Piemēram, esam uzsākuši sadarbību ar graudkopības kooperatīviem par graudu elevatoru integrēšanu dzelzceļa sistēmā, kā arī sāksim sarunas ar Zemkopības ministriju, par to, lai AS "Latvijas valsts meži" izmantotu dzelzceļu savam koksnes eksportam. Papildus SM virzīs uz Ministru kabinetu priekšlikumu par ES fondu pārdali vairāku iekšzemes intermodālo termināļu jeb sauso ostu izveidei," papildina Briškens.

Viņš atzīmē, ka SM atbalstīs ostu teritoriju attīstīšanas projektus eksporta veicināšanai. Konkrēti Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Ventspils brīvostas projektus par dzeramā ūdens termināļu izveidi eksportam uz Tuvajiem Austrumiem un citiem pasaules reģioniem.

Treškārt, SM akcentē rūpniecisko attīstību ostās/speciālajās ekonomiskajās zonās. "Ostu darbību nedrīkst vērtēt tikai pēc pārkrauto tonnu apjoma. Jau patlaban Latvijas tautsaimniecībai lielāku ieguvumu dod tieši ostu teritoriju rūpnieciskā attīstība," atzīmē Briškens.

Viņš informē, ka Liepājas un Ventspils ostu industriālajos parkos kopā jau ir vairāk nekā 50 rūpnīcu. Tādējādi, atbalstot šo industriālo parku tālāku attīstību un Rīgas brīvostas Spilves industriālo parku, varētu piesaistīt ārvalstu investīcijas un jaunu eksportspējīgu uzņēmumu klātbūtni Latvijā.

"Konkrēts piemērs - nesen viesojos Ventspils ostas industriālā parka bāzētajā "Bucher" ražotnē. Šis Šveices uzņēmums Latvijā saražotās ielu tīrīšanas mašīnas eksportē uz vairāk nekā 30 valstīm, tā apgrozījums ir virs 80 miljoniem eiro, un tas nodrošina Latvijā aptuveni 400 labi apmaksātas darba vietas. Šis ir tikai viens no vairākiem piemēriem un iespējām, kuras valstij ir jāvairo ar atbalstu," papildina Briškens.

Ceturtais virziens ir atjaunīgo resursu enerģētikas projekti. Ministrs akcentē, ka viena no Latvijas stratēģiskajām prioritātēm ir enerģētiskās neatkarības veicināšana.

Kā atzīmē Briškens, kompānija "Van Oord Dredging and Marine Contractors B.V." jau ir parakstījusi līgumu ar Liepājas ostu par atkrastes vēja parku atbalsta bāzes un lielgabarīta kravu termiņāļa būvniecību. Līdzīgi Ventspils osta iesaistās "Elwind" projekta ietvaros. "Konkrēti mēs runājam par iespējām ražošanas bāzei vēja turbīnu konstrukcijām, vēja turbīnu montāžu un komplektēšanu."

Briškens arī uzsver, ka Latvija var arī spēcīgi pozicionēties saražotās enerģijas pārvēršanā ūdeņradī, zaļajā amonjakā un citās atjaunojamās enerģijas produktu ražošanā un uzglabāšanā.

SM atbalsta Liepājas un Ventspils ieceres par ūdeņraža rūpnīcu būvniecību, kā arī ministrija ir gatava iesaistīties nākotnes ūdeņražekonomikas attīstībā.

"Valstij ir jāsniedz nepieciešamais atbalsts infrastruktūras nodrošināšanai un ārvalstu investoru piesaistē. Šie ieguldījumi valstij atmaksāsies labi apmaksātās darba vietās, lielākos nodokļu ieņēmumos un klimata mērķu sasniegšanā," pauž ministrs.

Savukārt piektais SM piedāvātais virziens ir militārā mobilitāte. Briškens atzīmē, ka Latvijai ir kritiski svarīgi veicināt savienojamību ar sabiedrotajiem Rietumos ātrai militāro kravu piegādei Baltijā, piebilstot, ka dzelzceļa un ostu infrastruktūra ir neatņemama Latvijas drošības arhitektūras sastāvdaļa.

"Tādēļ jau patlaban notiek darbs, lai Latvijas ostās celtu kapacitāti šādu kravu uzņemšanai. Tam nepieciešama ostu termināļu attīstība, lai mums veidotos iespējami daudz vietu, kurās jebkāda veida tehniku - sākot no puspiekabēm un beidzot ar tankiem - mēs spētu operatīvi izkraut un pārvietot," atzīmē Briškens.

Tāpat viņš atzīmē, ka šo kravu mobilitātei ir nepieciešams pielāgot dzelzceļa tīklu. Tādējādi SM aktīvi sadarbojas ar Aizsardzības ministriju, lai pielāgotu gan esošo dzelzceļa un ostu infrastruktūru, gan arī nākotnes dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūrā iestrādātus konkrētus risinājumus militārās mobilitātes vajadzībām, veidojot kravu izkraušanas rampas abos Daugavas krastos, vairākus pārkraušanas punktus un termināļus, savienojumu ar ostu un citus risinājumus.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka tika izvērtēti gan padarītie, gan iesāktie darbi, lai stiprinātu Latvijas ostu priekšrocības un pārorientētu mūsu ostu darbības struktūru. Viens no virzieniem būtu iekšējo kravu pārorientācija uz dzelzceļu, kas nozīmētu arī attīstīt Valmieras, Jēkabpils, Jelgavas un Daugavpils biznesa parkus, tos savienojot ar ostu infrastruktūru.

Tāpat šodienas sanāksmē tika runāts par ciešāku sadarbību un fokusēšanos uz Vidusāzijas valstu kravu pārvadāšanu, ciešāk kontrolēt sankciju ievērošanas mehānismus, kā arī sadarboties ar Rietumeiropu enerģētikas projektos, pastāstīja ekonomikas ministrs.

Valainis piebilda, ja, piemēram, Rīgas ostā līdz šim būtu veikti pārdomātāki lēmumi, tad situācija būtu citāda. Tā vietā, lai attīstītu uzņēmējdarbības infrastruktūru un ražošanas ēku būvi, Rīgas ostā tika veidota ogļu putekļu siena, lai nodrošinātu kravu tonnāžu, nevis kvalitāti.

Valainis uzskata, ka iepriekš paustais ir izdarāms, ja būs stratēģija, kā to sasniegt. Līdz šim bijušas tikai runas un neesot skaidra skaidra redzējuma.

LETA jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.

VAS "Latvijas dzelzceļš" iepriekš paudis gatavību ievērot jebkādus valsts turpmākus lēmumus.