"Balticovo" dienā saražo 2,5 miljonus olu! To uz Lieldienām pietiks visiem

Lieldienas bez olām būtu grūti iedomājamas, jo tās ir viens no galvenajiem šo svētku simboliem. Tās tiek celtas svētku galdā, krāsotas, lai izcīnītu košas uzvaras Lieldienu olu kaujās, ripinātas un izmantotas citās svētku tradīcijās. "Balticovo" kā Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs ir parūpējies, lai olu uz svētkiem pietiktu visiem, un skaidro, kāpēc olu čaumalām ir dažāda krāsa un ko nozīmē marķējums uz tām.

Olu pietiks visiem

"Balticovo" darbinieki ikdienā rūpējas par apmēram 3,5 miljoniem dējējvistu un jaunputnu, un ik dienu dējējvistas izdēj ap 2,5 miljoniem olu.

Tomēr Lieldienas ir laiks, kad pieprasījums pēc olām būtiski pieaug - pirmssvētku un svētku laikā tas divas, pat trīs reizes pārsniedz ikdienišķo pieprasījumu. Te gan jāpiebilst, ka nav iespējams vistiņas “pierunāt”, lai tās uz svētku laiku saņemtos un sāktu dēt vairāk olu. Tāpēc "Balticovo" kā lielākajam olu un olu produktu ražotājam Ziemeļeiropā ir rūpīgi
jāizplāno, lai olu svētku laikā pietiktu visiem, jo uzņēmums tās piegādā gan Latvijas, gan Baltijas iedzīvotājiem, kā arī vairāk nekā vēl 20 citu valstu patērētājiem.

Šis svētku izaicinājums tiek sekmīgi pārvarēts ne tikai ar rūpīgu plānošanu, bet arī nodrošinot putnu labturību, kas ļauj sekmīgi prognozēt olu ražošanas apjomus un garantēt, ka Latvijas iedzīvotājiem uz svētkiem olu netrūks.

Baltas, brūnas un bēšas olas - kāda atšķirība?

"Balticovo" vistu saime sarūpē mums brūnas un bēšas krāsas olas. Savukārt balto olu jautājums Latvijā aktualizējas tikai uz Lieldienām, tāpēc, lai apmierinātu pieprasījumu pēc tām, "Balticovo" tās importē no drošiem olu ražotājiem un piegādātājiem Eiropas Savienībā.

Te gan arī jāizskaidro olu čaumalas krāsas noslēpums - kāpēc vienas ir baltas, otras bēšas, bet trešās - brūnas. Ar garantiju olu krāsu var noteikt pēc vistu ausu ļipiņu pigmentācijas. Tas ir 100% droši, taču ļoti daudz priekšā pasaka vistiņu spalvu krāsa - visbiežāk baltām vistiņām ir baltas olas, brūnām - brūnas olas, bet bēšām vistiņām - bēšas olas. Jāteic, ka pēdējos gados "Balticovo" tur bēšas krāsas vistas, tāpēc arī veikalos pieejamas pamatā bēšas krāsas olas.

Taču kods, kas ir apskatāms uz katras olas, gan ir būtisks, jo tas sniedz daudz informācijas par katru olu - olas izcelsmes valsti, vistas mājvietu un tās precīzu atrašanās vietu.

Ko nozīme marķējums uz olām?

Uz katras veikalā nopērkamās olas var redzēt īpašos marķējumus - tie sākas ar vienu ciparu, turpinās ar burtu kodu un beidzas ar vairāku ciparu virkni.
Pirmais cipars apzīmē konkrētās olas dējējvistas turēšanas metodi, un tādas ir četras:

• Cipars “0” - tas nozīmē, ka vista ir audzēta bioloģiskos apstākļos un ēd bioloģiski sertificētu barību,
• Cipars “1” - vista turēta brīvos apstākļos - tā brīvi pārvietojas kūts ietvaros un iet ārā,
• Cipars “2” - apzīmē kūtī turētu vistu, t.i., tā brīvi var pārvietoties kūts ietvaros,
• Cipars “3” - sprostos audzētu dējējvistu.

Nākamais redzams burtu kods, kas patiesībā ir viena no svarīgākajām marķējuma daļām. Ja šeit saskati “LV”, tad vari būt pārliecināts, ka tā ir Latvijā izdēta ola, un vari būt drošs par olas kvalitāti. Latvijā veikalos vari arī iegādāties olas, uz kurām būs atrodami, piemēram, šādi kodi - “EE” vai “LT”, kas norāda, ka olas ražotas attiecīgi Igaunijā vai Lietuvā. Pēdējā ciparu virkne apzīmē Pārtikas un veterinārā dienesta uzņēmumam piešķirto identifikācijas numuru. Šis kods palīdz noskaidrot precīzu vietu, kur vistiņa atrodas, ja kādu
iemeslu dēļ to vēlāk nepieciešams uzzināt. Un kāpēc to ir svarīgi zināt? Jo ir taču svarīgi būt informētam par to, ko mēs lietojam uzturā! Zini, ko ēd, un vēl svarīgāk - zini, vai galdā liec Latvijas ražojumu!

Tiek uzlaboti vistu labturības apstākļi

"Balticovo" kā Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs pirms vairākiem gadiem publiski apņēmās uzlabot vistu labturību un izbeigt to turēšanu sprostos. Uzņēmums katru gadu savā ilgtspējas pārskatā atklāj progresu līdz 2027. gadam pilnībā transformēt ražošanu, nomainot sprostu novietnes pret ārpus sprosta un brīvo vistu novietnēm.

Šobrīd jau Iecavā vairāk nekā 500 000 vistu ir ārpus sprostu apstākļos. Citās "Balticovo" ražotnēs, piemēram, Vilcē čakli strādā 40 000 brīvo vistu, Madonā - 20 000 brīvo dējēju, Daugavpilī jau šobrīd nedaudz vairāk kā 40 000 brīvo vistu brīvi ganās 16 hektāru platībā.

Šogad "Balticovo" ir apstiprinājis nākamo investīciju kārtu Iecavā, kur jau drīz tiks uzsākta būvniecību papildus 500 000 ārpus sprosta vistām. Kopā pēdējos četros gados "Balticovo" ir ieguldījis vairāk nekā 40 miljonus eiro pārejai uz ārpus sprosta olu ražošanu.