Bijušais aizsardzības ministrs Kristovskis atklāj, kādi bija galvenie šķēršļi ceļā uz NATO

“Situācija bija daudz dramatiskāka, nekā tā mums palikusi atmiņā. Iebildumi no Krievijas puses visu laiku bija intensīvi, un no mūsu puses bija nepieciešams visu laiku pārliecināt, ka starptautiskās tiesības mums garantē izvēles brīvību. Jānorāda, ka NATO militārie speciālisti tobrīd vērtēja Baltijas valstu aizsargājamību. Un tolaik, mūsu izpratnē un sasniegtajās spējās, ar pašu spēkiem mēs nevarējām rēķināties,” atceroties laiku pirms iestāšanās NATO, klāstīja Ģirts Valdis Kristovskis, Saeimas deputāts (JV), aizsardzības ministrs (1998-2004) TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.

“Smagākais sākotnēji bija finanšu jautājums. Bija ārkārtīgi grūti pārliecināt, ka divi procenti no IKP mums ir sasniedzami. Dažkārt ministru prezidenti bija ļoti skeptiski, jo viņiem bija jāņem vērā arī citu nozaru prasības. Mums nācās no 0,67% tikt līdz 2%. Ja mēs to nebūtu izdarījuši, mēs nevarētu paveikt konkrētas lietas - apmācība, ekipējums, bruņojums. Jāatceras, ka būtiski bija iemācīties “runāt NATO valodā”, tas ir, piedalīties misijās Irākā, Afganistānā. Bez finansējuma tas nebūtu iespējams,” norāda Ģ. V. Kristovskis.

Ģ. V. Kristovskis pastāsta, ka tobrīd arī pati NATO organizācija nebija gatava pilnā mērā garantēt mūsu drošību. Zināmā mērā tikai pateicoties Krievijas vājumam, pēdējos divdesmit gados esam varējuši kāpināt savas aizsardzības spējas. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma politiķiem ir kļuvis skaidrs, ka ir nepieciešams atvēlēt aizsardzībai lielākus līdzekļus, tomēr tas tā nav bijis vienmēr.

Raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” katru darba dienas rītu plkst. 9.30 viesojas prezidenti, ministri, nozaru speciālisti un apskatnieki, lai runātu par aktuālajiem notikumiem politikā un sabiedrībā.