Briškens aicina Baltijas valstis vienoties par "Rail Baltica" vilcienu iegādi

Ministrijā informē, ka trešdien Briškens nosūtīja Igaunijas un Lietuvas kolēģiem aicinājumu tikties Tallinā šogad 29.maijā, lai pārrunātu "Rail Baltica" projekta gatavību ekspluatācijai, tostarp vilcienu iegādes un infrastruktūras pārvaldības jautājumus.

Uzaicinājuma vēstulē Igaunijas klimata ministram Kristenam Mihalam un Lietuvas transporta un komunikācijas ministram Marjusam Skuodim Briškens norāda, ka paralēli sāktiem būvdarbiem visās trijās Baltijas valstīs tikpat svarīgi ir sagatavoties jaunizbūvētās dzelzceļa infrastruktūras efektīvai ieviešanai un ekspluatācijai 2030.gadā.

"Pilnvērtīga sagatavošanās ir būtiska "Rail Baltica" projektam, lai veiksmīgi sāktu dzelzceļa līnijas darbību, un tā prasa savlaicīgu nepieciešamo darbību plānošanu jau labu laiku pirms infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā," atzīmē Briškens.

SM informē, ka tikšanās laikā Tallinā plānots pārrunāt trīs galvenos tematus, tostarp "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības modeli, kas paredz "vienas pieturas aģentūras" risinājumu piekļuvei "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūrai nākotnes lietotājiem, operatoriem un investoriem, ritošā sastāva iegādes stratēģiju pasažieru pārvadājumiem un infrastruktūras uzturēšanai, kā arī pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas modeli un tā tālāko attīstību.

Pamatojoties uz "Rail Baltica" infrastruktūras piekļuves politikas pētījuma un Biznesa plāna secinājumiem, starpvalstu sadarbība atsevišķu projekta jomu pārvaldībā, piemēram, grafiku sastādīšana un kapacitātes pārvaldība, satiksmes pārvaldība, ieņēmumu pārvaldība, sniedz būtiskas priekšrocības un veicina sociālekonomiskos ieguvumus projekta dalībvalstīm, norāda ministrijā.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" Stratēģijas un ekonomikas departamenta vadītāja Kristīne Malnača aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban ir izanalizēti iespējamie modeļi, kādos varētu tikt veikti pasažieru pārvadājumi "Rail Baltica" līnijā, tostarp tos veicot kā sabiedriskā transporta pakalpojumus.

"Šobrīd Baltijas valstīm, kas ir "Rail Baltica" projekta tiešā labuma guvējas, būtu jānozīmē atbildīgā iestāde/iestādes par pasažieru pakalpojuma nodrošināšanu. Secīgi būtu jāsagatavo normatīvais regulējums pārrobežu pakalpojuma nodrošināšanai, un tad jāveic iepirkums par operatora izvēli," norādīja Malnača.

Ministrijā atgādina, ka "Rail Baltica" ir stratēģiskas nozīmes Eiropas Savienības pārrobežu transporta projekts, kā arī, pamatojoties uz pašreizējo nostāju, infrastruktūras pārvaldības funkcijas Baltijas valstis ir deleģētas projekta nacionāliem ieviesējiem.

"Rail Baltica" posma Latvijā pagaidu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", kura atbildībā ir infrastruktūras pārvaldības sistēmas izveide Latvijā un sadarbība ar Baltijas valstīm, veidojot vienotu infrastruktūras pārvaldību visā "Rail Baltica" līnijā.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.