VID pārbauda Elksniņa ienākumu un tēriņu atbilstību

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārbauda Daugavpils mēra Andreja Elksniņa kā fiziskas personas izdevumu atbilstību oficiālajiem ienākumiem, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Viens pret vienu" atklāja VID vadītāja Baiba Šmite-Roķe.

Iepriekš VID informēja, ka, pārbaudot Elksniņa valsts amatpersonas deklarācijas par 2021. un 2022. gadu, tika konstatēti vien maznozīmīgi pārkāpumi, tāpēc sāktais administratīvā pārkāpuma process izbeigts, izsakot Elksniņam aizrādījumu.

Šmite-Roķe LTV atklāja, ka VID veic arī Elksniņa kā fiziskas personas ienākumu un tēriņu izvērtējumu. "Šis izvērtējums tiek veikts, un tas vēl turpinās. Parasti šādos gadījumos tiek vērtēta ne tikai konkrētā persona, bet arī ģimenes locekļi," pastāstīja VID vadītāja.

Pārbaudes rezultātus VID gan nevarēšot publiski atklāt fizisko personu datu aizsardzības dēļ. Šmite-Roķe piebilda, ka Elksniņš var vērsties VID ar iesniegumu par piekrišanu, ka VID dalītos ar datu analīzi šajā lietā.

Vienlaikus VID vadītāja norādīja, ka nepieciešamības gadījumā dienests var sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm - Nodokļu un muitas policiju vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).

VID vadītāja arī pastāstīja, ka pērn kopumā gandrīz 600 personu tika vērtētas saistībā ar dzīvesveida atbilstību legālajiem ienākumiem. Vēl teju 800 personām tika vērtēta bankas kontu apgrozījuma atbilstība ieņēmumiem.

Pēc pārbaudēm šīs personas deklarēja ienākumus vairāk nekā miljona eiro apmērā, kā arī vairāk nekā miljons eiro ienāca valsts budžetā, pavēstīja VID vadītāja.

Kā ziņots, VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn novembra vidū paziņoja, ka vērtēs žurnālistu publikāciju par to, ka Elksniņš, iespējams, dzīvo pāri saviem līdzekļiem.

KNAB "atbilstoši savai kompetencei" turpina veikt padziļinātu informācijas izvērtējumu, aģentūrai LETA apliecināja birojā.

Arī Valsts drošības dienests ir informēts par attiecīgo publikāciju, taču iestādes pārstāvji plašākus komentārus saistībā ar konkrēto gadījumu nav snieguši.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" bija izpētījis Elksniņa un viņa sievas attēlus sociālo tīklu profilos un tajos redzamo drēbju un rotaslietu cenas, secinot, ka to iegāde neatbilstot viņu oficiālajiem ienākumiem. Žurnālistu vērtējumā Elksniņa ģimene dzīvo tā, kā no valsts amatpersonas oficiālajiem ienākumiem nevar atļauties. Piemēram, vienā attēlā 2023. gada maijā Daugavpils mērs bija redzams dzeltenā polo kreklā, kas jauns maksā 700 eiro. Savukārt jūnijā Elksniņš bija redzams zīmola "Rhude" šortos, kuru cena ir 500 eiro. Vēl citā attēlā mērs bija redzams 2500 eiro vērtā "Zegna" ziemas jakā.

"Re:Baltica" kopā ar pulksteņu pazinējiem no "Pulksteņu šerloks" identificējuši, ka mērs nēsā "Ulysse Nardin" pulksteni, kura cena var nedaudz atšķirties atkarībā no iekļautajiem elementiem, bet vidēji tāds pulkstenis maksā vairāk nekā 30 000 eiro. Luksusa zīmolus iecienījusi arī mēra sieva Jekaterina, kura vairākos attēlos redzama ar "Tiffany", "Cartier" un "Chopard" zīmolu rotaslietām, vēstīja izdevums.

Komentēt žurnālistiem savus tēriņus Elksniņš neesot vēlējies. "Nekomentēšu, tāpēc ka viss, kas ir attiecībā uz manu publisko jomu, ir manā valsts amatpersonas deklarācijā. Tā ir viena lieta. Otra lieta - vērtējumu attiecībā uz manu finansiālo stāvokli atbilstību var sniegt VID. Gan par manu, gan par manu ģimenes locekļu, kuri ir pietiekami nodrošināti," paziņojis Daugavpils mērs.

Elksniņa amatpersonas deklarācija liecina, ka politiķim 2022. gada beigās lietošanā bija divi dzīvokļi Daugavpilī. Algā no domes 2022. gadā Elksniņš saņēmis 26 592,67 eiro. Vēl 2022. gadā saņemti 300 eiro no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.

Atbilstoši deklarācijai Elksniņš 2022. gada beigās bija izsniedzis aizdevumus 50 000 eiro vērtībā. Vienlaikus automašīnas Elksniņš nebija uzrādījis, kā arī nebija uzrādījis skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.