Laiks reģistrēt talkošanas vietas Lielās talkas kartē

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

No šodienas potenciālie Lielās talkas dalībnieki var reģistrēt savu izvēlēto talkošanas vietu Lielās talkas kartē, informē pasākuma rīkotāju pārstāve Anna Blaua.

Lielās talkas tīmekļvietnē iedzīvotāji ir aicināti atzīmēt arī piesārņotās vietas.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārstāvis Tomass Kotovičs norāda, ka pērn mežā izmesto atkritumu apjoms, salīdzinot ar vēl iepriekšējo gadu, ir pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu. Viens no pieauguma iemesliem ir joprojām nesakārtotie jautājumi ar atkritumu savākšanu un šķirošanu atsevišķās apdzīvotās vietās, kā arī izpratnes trūkums par dabai nodarīto kaitējumu šādas bezatbildīga rīcības rezultātā.

"Lai mazinātu pieaugošo mežā izmesto atkritumu daudzumu, nepieciešama ikviena dabā gājēja iesaiste - ja tiek novērota nelikumīga atkritumu izmešana mežā, par to nekavējoties jāziņo, izmantojot lietotni "Vides SOS"," skaidro Kotovičs.

Gatavojoties Lielajai talkai, ikviens aicināts izmantot Lielās talkas tīmekļvietnē pieejamo piesārņoto vietu karti un ziņot par vietām, kurās nepieciešama sakopšana.

Sadarbībā ar uzņēmumu "DHL" uz Latvijas pašvaldībām nosūtīti 300 000 atkritumu maisi, lai Lielās talkas dienā, 27.aprīlī, tie būtu pieejami ikvienam talkotājam.

Pēc Lielās talkas 27.aprīlī Mežaparka estrādē no plkst.15 līdz 18 notiks sadziedāšanās kopā ar Latvijas koriem.

Lielā talka ir lielākā Latvijas nevalstiskā kustība, kas balstās uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, atveseļošanā un labiekārtošanā. Lielās talkas tradīcija aizsākās ar talku 2008.gada 13.septembrī, kas bija kā iedzīvotāju dāvana Latvijai tās 90.dzimšanas dienā.

Šo gadu laikā talkā piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku. 2023.gadā kopumā tika pieteiktas 1339 talkas vietas: 894 publiskās atkritumu savākšanas un 445 labiekārtošanas talkas, kā arī 183 solo talkas.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.