Briškens par "Rail Baltica": Ir atrasts lētāks risinājums abu Rīgas staciju savienošanai; izmaksas sarukušas par vairākiem miljardiem eiro

"Satiksmes ministrija (SM) savu mājasdarbu izdarīs - jau patlaban savā Eiropas Savienības (ES) fondu aploksnē esam atraduši finansējumu, ko pārvirzīt uzsākto Rīgas Centrālās stacijas būvdarbu pabeigšanai," papildina Briškens.

Viņš atzīmē, ka projekta veiksmīgai ieviešanai nepietiks tikai ar Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumu, norādot, ka būs jākombinē dažādi finansējuma veidi, piemēram, izmantojot militārās mobilitātes fondu, Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM) finansējumu un citus ES fondu avotus, kā arī privātās-publiskās partnerības iespējas.

"Tomēr vilcināties nedrīkst. Jau šobrīd 2030.gads pirmās fāzes ieviešanai ir ārkārtīgi ambiciozs scenārijs, ko varam realizēt, tikai visām institūcijām cieši sadarbojoties un nepieļaujot tālākus kavējumus. Pēc iespējas drīzāki lēmumi valdībā stiprinās Latvijas pozīcijas ne tikai aktuālajā CEF10 finansējuma uzsaukumā, bet arī gaidāmajās ES daudzgadu budžeta sarunās," piebilst Briškens.

Briškens arī informē, ka uz valdību patlaban tiek virzīts "Rail Baltica" scenārijs, kas paredz savienojumu ar abām Rīgas stacijām - tā, lai pirmais "Rail Baltica" ātrvilciens iebrauktu gan Rīgas lidostā, gan Rīgas Centrālajā stacijā.

Pēc viņa paustā, stājoties ministra amatā, kā Latvijas pamatscenāriju Briškens saņēma bijušā satiksmes ministra Jānis Vitenberga (NA) laikā radītu karti, kur "Rail Baltica" trase paiet Rīgai garām, nesavienojot nevienu no Latvijas topošajām divām starptautiskajām stacijām.

"Es šo scenāriju nekavējoties noraidīju. Jau no pirmās dienas aicināju pie viena galda sēsties gan "Rail Baltica" ieviesējus, gan VAS "Latvijas dzelzceļš", lai kopīgiem spēkiem atrastu optimizētu risinājumu, kas ļautu Rīgu integrēt jau līdz 2030.gadam," pauž ministrs.

Briškens informē, ka patlaban ir atrasts lētāks un labāks risinājums abu Rīgas staciju savienošanai - nevis dārgi un sarežģīti tuneļi, bet 1435 milimetru sliežu ceļa izveide esošajā 1520 milimetru dzelzceļa koridorā.

"Mūsu plāns "Rail Baltica" ļaus samazināt sākotnēji nepieciešamās investīcijas par gandrīz 35% - par vairākiem miljardiem eiro," uzsver Briškens, nenorādot konkrētu summu.

Tāpat viņš akcentē, ka ne no viena posma "Rail Baltica" trasē SM neplāno atteikties. "Darbs turpināsies arī pie nākotnes savienojuma starp Rīgas Centrālo staciju un Upeslejām, lai jau dažus gadus vēlāk Rīgas un Tallinas savienojums pasažieriem būtu vēl ātrāks. Šo savienojumu tehniski iespējams uzbūvēt jau līdz 2032.gadam, ja būs pieejams finansējums," pauž Briškens.

Ministrs informē, ka SM kopā ar Aizsardzības ministriju uzsāk aktīvāku darbu arī pie militārās mobilitātes risinājumu uzlabošanas, jo "Rail Baltica" ir Latvijai kritiski svarīgs savienojums ar sabiedrotajiem Rietumos, un tas palīdzēs nodrošināt ātrāku kravu piegādi uz Baltiju NATO un Eiropas Savienības ietvaros.

Valdības ziņojumā SM paredzējusi arī konkrētas aktivitātes militārās mobilitātes veicināšanai.

Jau ziņots, ka pat pie pozitīvākā scenārija Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju "Rail Baltica" cauri visai Rīgai līdz 2030.gadam nevar pagūt izbūvēt, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

SM saskaņošanai iesniegusi ziņojumu par to, kādam būtu jāizskatās "Rail Baltica" projektam pēc sešiem gadiem un kur tam ņemt naudu. Dokuments ir ierobežotas pieejamības.

Ziņojumā SM piedāvā izvēlēties variantu, kurā jau pirmajā kārtā "Rail Baltica" trase ietvertu savienojumu ar abām Rīgas stacijām - Centrālo un lidostas, taču Eiropas standarta sliedes nešķērsotu visu galvaspilsētu.

"De facto" zināms, ka SM piedāvātais scenārijs paredz, ka vilciens, ienākot no Igaunijas puses, šķērso Daugavu netālu no Salaspils un pie Misas būtu atzars, pa kuru tas nogrieztos uz Rīgas lidostu un tālāk ieietu Rīgas Centrālajā stacijā, bet tad veiktu šo ceļu atpakaļ un caur Misu un Iecavu turpinātu kustību uz Lietuvu.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 mm - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.