Maigākā redakcijā apstiprina paziņojumu par atteikšanos no mangāna rūdas eksporta uz Krieviju

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vairākums šodien atbalstīja topošo parlamenta paziņojumu ar aicinājumu atteikties no mangāna rūdas vešanas uz Krieviju, tomēr koalīcija nolēma pamainīt opozīcijā tapušā paziņojuma tekstu uz maigāku.

Komisija šodien nolēma sākotnēji "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas deputātu iesniegtā Saeimas lēmumprojekta tekstu aizstāt ar Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas (JV) priekšlikumu, kuru AS novērtēja kā nepietiekamu. AS piedāvājums bija plašāks un paredzēja aicinājumu Ministru kabinetam steidzami īstenot tādus pasākumus, kas paredzētu pilnīgu atteikšanos no jebkādas ekonomiskas sadarbības ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju.

Tikmēr atbalstītajā Kalniņas-Lukaševicas priekšlikumā paredzēts, ka Saeima ar paziņojumu vērsīs uzmanību - lai operatīvi ierobežotu mangāna rūdas nonākšanu Krievijā, tai nosakāms divējādās lietojamības preces statuss, un aicinās visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdības pieņemt atbilstošus nacionālā līmeņa lēmumus.

Lēmumprojekta jaunākajā redakcijā paredzēts paust, ka Saeima aicina Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas valdības pieņemt savstarpēji koordinētu lēmumu par tranzīta liegšanu divējādās lietojamības precēm atbilstoši ES normām, tādējādi novēršot preču nonākšanu militāriem gala lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai militāro preču ražošanā.

Parlamentam paredzēts aicināt Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas valdības un atbildīgās institūcijas piemērot ES attiecīgajā regulā dotās tiesības ierobežot preču tranzītu un eksportu gadījumos, kad neraksturīgi apjomi vai maršruti indicē risku, ka tiek īstenota sankciju režīma apiešana. Pašlaik gan nacionālā līmeņa datu analīze, gan starptautisko ekspertu vērtējums nepārprotami norāda uz būtiskiem riskiem saistībā ar ievērojamu divējādās lietojamības preču un sankciju sarakstos iekļauto preču eksporta apjoma kāpumam uz vairākām Centrālāzijas un Dienvidkaukāza valstīm, teikts šodien komisijā atbalstītajā Kalniņas-Lukaševicas priekšlikumā.

Par lēmumprojekta sākotnējo redakciju pirmajā lasījumā un pēc tam par tā aizstāšanu ar "Jaunās vienotības" (JV) politiķes priekšlikumu vēl būs jābalso Saeimai.

Kalniņa-Lukaševica, pamatojot savu priekšlikumu lēmumprojekta teksta nomaiņai, uzsvēra, ka ir pilnīgi nepieņemami, ka mangāna rūda turpina plūst uz Krieviju. JV politiķe akcentēja, ka jāpieņem efektīvs mehānisms mangāna rūdas tranzīta caur Latvijas un citām ES valstīm pārtraukšanai.

Saeimas priekšsēdētājas biedre norādīja, ka pie aizlieguma noteikšanas ES līmenī tiek strādāts Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadībā, savukārt nacionālā līmenī aizliegumu var noteikt caur Ministru kabineta noteikumiem.

Sēdē saasinājās diskusija pēc Kalniņas-Luksaševicas paustā redzējuma par AS lēmumprojektā infrastruktūras transformācijai paredzētā finansējuma mērķiem. AS deputāts Edvards Smiltēns pārmeta, ka deputātes izteikumi par "Apvienotā saraksta" lēmumprojekta tekstu ir nepatiesi.

AS politiķis vērtēja, ka Kalniņas-Luksaševicas priekšlikums paredz pāriet uz ilgu kolektīvo lemšanu Eiropas Savienības līmenī. Smiltēns paziņoja, ka esot "pilnīgi nepieļaujami", ka šis jautājums ieilgst, tāpēc esot jārīkojas tagad. Deputāts Edvīns Šnore (NA) līdzīgi norādīja, ka Kalniņas-Luksaševicas priekšlikums mangāna rūdas tranzīta aizlieguma noteikšanu "ievilktu garumā".

Savukārt AS deputāts Andris Kulbergs (AS) pārmeta, ka informācija par mangāna rūdas tranzītu caur Latviju uz Krieviju saņemta tikai no Igaunijas medijiem, lai gan Latvijas amatpersonām sen to vajadzējis zināt, jo tik liels apjoms mangāna rūdas transportēšanai caur Latviju vēsturiski nav bijis. Kulbergs uzskata, ka, Latvijai aizliedzot mangāna rūdas tranzītu, Krievijai būtu ļoti sarežģīti atrast citus ceļus šīs preces saņemšanai.

AS deputāti zināja stāstīt, ka mangāna rūda tiek piegādāta no raktuvēm, kas daļēji pieder Krievijas oligarham Viktoram Vekselbergam, kurš daļas Rietumvalstu sankcijās nonācis vairākus gadus pirms Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Kulbergs atzina, ka mangāna rūdas iekļaušana sankciju sarakstā ietekmētu dzelzceļu, ostas, bet politiķis reizē norādīja, ka tā nav vienīgā prece, ko dzelzceļš pārvadā.

AS aicina nekavējoties pārtraukt Latvijas valstij piederošu kapitālsabiedrību dalību jebkādu preču un pakalpojumu uzglabāšanā, transportēšanā un piegādē, kas var tikt izmantoti agresorvalstu militārās industrijas vajadzībām, kā arī īstenot rīcības Latvijas ostu un transporta infrastruktūras pārstrukturizācijai un transformācijai, ņemot vērā agresorvalstu preču un pakalpojumu plūsmas apturēšanas vajadzību, paredzot tam noteiktus termiņus un finansējumu.

Tāpat "Apvienotā saraksta" frakcijas deputāti aicina ES līmenī panākt atbalstu atbilstošu solidaritātes instrumentu ieviešanai tajās valstīs, kuru ekonomikām nepieciešama transformācija, tām realizējot stingru un atbildīgu sankciju un agresorvalstu ierobežošanas politiku.

Vēlāk "Apvienotais saraksts" izplatīja paziņojumu, kurā norāda, ka valdošā koalīcija viņu izstrādātā pieprasījums vietā uz Saeimas virza vispārīgu, nekonkrētu frāžu kopumu, kurā nav ne vārda par mērķi virzīties uz ekonomisku saišu pārtraukšanu ar agresosorvalstīm, ne arī par apņēmību valdībai veikt jebkādu atbildīgu un aktīvu rīcību šāda mērķa sasniegšanai.

Šāda rīcība "Apvienotā saraksta" deputātu ieskatā apliecina oligarhisku biznesa struktūru nepārprotamu ietekmi uz Evikas Siliņas (JV) valdību.

"Apvienotais saraksts" nesamierināsies ar šādu valdošās koalīcijas deputātu pieeju Latvijas nacionālajai drošībai būtiskā jautājumā, "faktiski turpinot beztermiņā barot Krievijas kara mašīnu". Līdz ar to tikšot meklēti citi parlamentārā procesa ceļi un risinājumi, lai panāktu godīgu un valstisku rīcību.

LETA jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Latvija tagad aicinājusi Eiropas Savienības līmenī noteikt aizliegumu mangāna rūdas piegādāšanai Krievijai, kā arī strādā pie reģiona valstu vienošanās panākšanas.