Turpināsies "Misija - Krupis. Izglāb princi!"
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau trešo gadu, īstenojot kampaņu "Misija - Krupis. Izglāb princi!", aicina pieteikties brīvprātīgos krupju glābējus, lai aktīvajā migrācijas laikā noteiktā ceļa posmā palīdzētu krupjiem droši šķērsot brauktuvi, aģentūru LETA informēja DAP vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.
Ik pavasari līdz ar silto un lietaino laiku no ziemas guļas mostas lēnie krupji un mēro ierasto ceļu uz vienu un to pašu ūdenstilpi, lai vairotos. Diemžēl ceļa šķērsošana intensīvas satiksmes laikā krupim aizņem pat 15 minūtes, tādēļ Latvijā līdzīgi kā visā pasaulē ik pavasari tiek sabraukti tūkstošiem abinieku.
Lai brīvprātīgie iesaistītos misijā, jāaizpilda pieteikuma anketa https://ej.uz/s9uv. Misijas uzdevums lielākoties jāveic diennakts tumšajā laikā, tādēļ DAP pirmajiem 200 brīvprātīgajiem ir sagādājusi atstarojošās vestes ar kampaņas elementiem. Neatkarīgi no glābšanas vietas, ikvienam brīvprātīgajam ir nepieciešama vēlme iesaistīties misijā, brīvas dažas vakara stundas vienu līdz divas nedēļas, tīri cimdi un spainis, atstarojoša veste un lukturis.
Gadu no gada krupju migrācijas laiks atšķiras, un konkrētu datumu, kad misijā iesaistītajiem jābūt gataviem palīdzēt krupjiem, nevar nosaukt. Taču migrācija ir saistīta ar laikapstākļiem - līdzko gaiss iesils vismaz līdz plus 5 grādi un līs, pastāv augsta varbūtība, ka krupji modīsies no ziemas miega un dosies uz nārsta vietām.
Reinika skaidro, ka vēl viens vēstnesis par abinieku migrācijas sākumu ir vardes. Tās mostas pirmās, bet atšķirībā no krupjiem lec, tāpēc tās ceļus uz nārsta vietām šķērso daudz ātrāk. Taču krupis ir lēns rāpotājs, iecerētais ceļš mēdz būt vienu vai pat vairākus kilometrus garš. Tie veic aptuveni 600 metrus dienā, tādēļ migrācija var aizņemt vairākas dienas. Turklāt krupis mašīnu uztver kā draudu un maldīgi domā, ka sastingstot izvairīsies arī no šī pretinieka.
Krupja dzīves ilgums var sasniegt pat 40 gadus, kas ir vairāk nekā, piemēram, alnim. Mūža laikā krupis veic vienu un to pašu ceļu uz nārsta vietām ik gadu, nārstojot tajā pašā ūdenstilpē, kurā izšķīlies.
Viņa ceļš uz nārsta vietu ir ģenētiski iekodēts un ir nemainīgs paaudzēs. Līdz ar to nevis krupji šķērso autoceļus, bet gan autoceļi šķērso vēsturiskos krupju migrācijas ceļus. Tādēļ cilvēki visā pasaulē tiek uzrunāti palīdzēt abiniekiem migrācijas laikā.