Smiltēns: Kariņam vajadzētu saņemt drosmi un demisionēt

© Dmitrijs Suļžics/MN

"Apvienotais saraksts" (AS) aicinātu ārlietu ministru Krišjāni Kariņu (JV) demisionēt arī, ja politiskais spēks būtu valdībā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Saeimas sekretārs un deputāts Edvards Smiltēns (AS), runājot par "lidojumu lietu".

"Ņemot vērā faktus, kas nākuši gaismā, Kariņa kungam vajadzētu saņemt drosmi un demisionēt," teica Smiltēns, apstiprinot, ka šāds aicinājums no AS nāktu arī, ja politiskais spēks atrastos valdībā.

Vaicāts, kam būtu jāuzņemas atbildība, Smiltēns norādīja, ka uz to norāda atbildes, kas tika saņemtas pēc AS pieprasījumiem, kurās norādīts, ka lēmumu par konkrētu lidojumu izmantošanu pieņem Ministru prezidents, Ministru prezidenta birojs, konsultējoties, izvērtējot lietderību.

"Šī ir tās personas izvēle lielā mērā, kura piedalās komandējumā," pauda Smiltēns, norādot, ka "nevar nejauši iekāpt privātā reisā", nesaprotot, ka tā ir "astronomisku līdzekļu tērēšana no valsts budžeta".

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien, 28.martā, ar ārlietu ministru Krišjāni Kariņu (JV) pārrunās izveidojušos situāciju ar Kariņa komandējumu privātajiem reisiem premjera amata laikā.

Abu amatpersonu komandējumu dēļ ceturtdiena ir tuvākais laiks, kad veikt šo sarunu, skaidroja premjerministre.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Kariņa komandējumos, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.

Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus.

Reizē secināts, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.

Jau vēstīts, ka daļā sabiedrības kritiku izpelnījušies Kariņa Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi. No 2021. līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai šādi iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar ES segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Svarīgākais