Tiesneši un prokurori, brīdinot deputātus, ka iekļaušana vienotajā atalgojuma sistēmā var beigties ar kārtējiem tiesu darbiem, nav tukši plātījušies. Satversmes tiesā (ST) Temīdas pārstāvji iesnieguši sūdzību, kuras mērķis ir panākt, lai viņu atlīdzība kā līdz šim tiktu reglamentēta atsevišķā likumā un būtu saistīta ar ekonomisko situāciju valstī.
Tiesneši uzsver, ka nav bada dzeguzes un nedzenas pēc konkrēta algas skaitļa, cīņa notiekot principa vārdā.
Līdz šim diskusijas par atalgojumu tiesnešu, prokuroru un deputātu starpā iztika bez balss pacelšanas, taču abas puses uzsvēra, ka piekāpties negrasās. Kaut arī iepriekšējais ST spriedums rakstīts latviešu valodā ar visiem zināmiem alfabēta burtiem, Saeimas pārstāvji un tiesneši tos tulkoja gluži kā svētos rakstus – katrs savā interpretācijā. Tiesu darbi ir tikai loģisks nesaprašanās rezultāts.
To, kuram taisnība, rādīs laiks, taču var piekrist Temīdas pārstāvjiem par viņu sašutumu, kas saistīts ar jaunā atalgojuma likuma niansēm. Piemēram, tas paredz tiesnešiem piešķirt prēmijas dažādos svētku gadījumos; apprecoties, uz 18. novembri, bērna piedzimšanas gadījumā, atzīmējot noteiktas dzīves gājuma un profesionālās gadskārtas... Turklāt to, kuram un kādā apmērā naudas balva pienākas, var noteikt paši tiesneši. Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Neimanis šo punktu uzskata par klaji kliedzošu, jo jau iepriekš ST savā spriedumā par tiesnešu algām ir norādījusi – tiesneši paši par savu atalgojumu lemt nevar.
Gan tiesneši, gan prokurori par lielāko paradoksu uzskata faktu, ka viņu līdzšinējā atalgojuma sistēma, kas nekad pilnā apmērā nav darbojusies, pēkšņi atzīta par nederīgu, kaut Eiropas Savienības mērauklā tā bija pieņemama un kalpoja kā priekšnosacījums, lai Latvija kļūtu par vienu no zilā karoga zvaigznēm. Turklāt paši deputāti sistēmu, ko Temīdas pārstāvju gadījumā izbrāķēja, sev pieņēma par labu esam, norāda prokuroru pārstāvis Jānis Ilsteris.
Uz jautājumu, kāpēc tiesneši un deputāti līdz šim nespēja runāt kopīgu valodu, daļēji atbild Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Proti, ja ST tiesnešu un prokuroru prasību atzīs par pamatotu, valstij jau tā sēklim līdzīgajā valsts budžetā nāksies meklēt vēl 15 miljonus latu. Šis skaitlis ir arī gandrīz vienīgais politiķu rīcības arguments, skaidrojot savu nostāju sabiedrībai. Politiķi uzsver, ka tiesneši vēlas vairāk, nekā pelnījuši, ka visiem vajadzētu grūtajos laikos solidarizēties. Arī par šiem izteikumiem no tieslietu ministra Aigara Štokenberga puses un vārdiem, ko sacījusi Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, tiesneši ir apvainojušies. Iesniegumā ST ir norādīts, ka iepriekšminētie ir izdarījuši spiedienu, sakot, ka tiesneši ir slinki un korumpēti. J. Neimanis uzsver, ka valsts rīcībā ir gan Drošības policija, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un citi instrumenti, taču neviens tiesnesis pagaidām pārkāpumos nav pieķerts.
Zīmīgs ir fakts, ka sūdzību parakstījuši vairāk nekā puse no 500 tiesnešiem, savukārt par tiem, kuri autogrāfu uzlikt atteikušies, J. Neimanis vien nosaka – baidās par atriebību...