Azartspēļu nodoklis valstij būtu jāatdod pašvaldībām, aģentūrai LETA intervijā pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.
"Mēs nozarē uzskatām, ka azartspēļu nodokļa sadalījumam, mazākais, ir jāatgriežas tādā līmenī, kāds tas bija, pirms tika veiktas izmaiņas," sacīja Vērzemnieks, skaidrojot, ka patlaban 5% no šī nodokļa tiek atdotas pašvaldībām un 95% valstij, bet iepriekš bija 25% pašvaldībām un 75% valstij.
Viņš arī norādīja, ka citās valstīs, kurās pašvaldībām tiek dotas lielas tiesības regulēt azartspēļu nozari, apmēram 50% nodokļu nonāk pašvaldībās. "Tas būtu pareizākais variants," atzīmēja Vērzemnieks.
Runājots par nodokļu sadalījumu, asociācijas vadītājs teica, ka patlaban pašvaldības saņem nodokļus par zemes spēlēm, bet visi nodokļi no interaktīvā segmenta aiziet valstij. Viņš pieļāva, ka arī šo regulējumu ir vērts pārskatīt un kādu daļu novirzīt pašvaldībām, jo interaktīvās spēles spēlē dažādās pašvaldībās dzīvojošie, un būtu nepieciešams algoritms arī šo nodokļu novirzīšanai pašvaldībām, īpaši šobrīd, kad tām trūkst naudas.
"Azartspēļu nodoklis būtu tas nodoklis, ko valstij vajadzētu atdot pašvaldībām," uzsvēra Vērzemnieks, iestarpinot, ka nozares priekšlikumi tiks iesniegti arī Saeimā.
Taujāts par pašvaldību vēlmi ietekmēt azartspēļu biznesu, Vērzemnieks sacīja, ka praksē katra pašvaldība mēģina atrast savu unikālo risinājumu un modeli, kā azartspēļu nozari savā novadā regulēt, ko apliecina arī virkne tiesvedību.
Piemēram, Vērzemnieks norādīja uz Salaspili, kur dome pieņēma jauno teritorijas plānojumu, kas noteica, kurās vietās drīkst būt azartspēles un kur nedrīkst. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo plānojumu saskaņoja un attiecīgi pašvaldība anulēja azartspēļu atļaujas divām esošajām zālēm, savukārt uzņēmējs šo pašvaldības lēmumu apstrīdēja tiesā.
"Bija divas tiesvedības, kur vienā tiesvedībā uzvarēja Salaspils dome, bet otrā - uzņēmums. Tas liecina, ka arī tiesām ir dažādi uzskati," sacīja asociācijas vadītājs, piebilstot, ka šis jautājums neesot jārisina tiesām.
Vienlaikus viņš sacīja, ka nozarei būtībā ir vienalga, vai to regulē valsts vai pašvaldības, taču svarīgākais ir, lai ir skaidri spēles noteikumi. Ja ir decentralizēts regulējums un par azartspēļu ierobežošanu lemj pašvaldības, tad arī azartspēļu nodokļiem būtu jānonāk pašvaldību budžetos, savukārt, ja lēmumi ir centralizēti, tad nodokļiem ir jānonāk Valsts kasē, kā tas ir pašlaik, uzsvēra Vērzemnieks.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) ir biedrība, kuras sastāvā ir lielākie spēļu biznesa uzņēmumi Latvijā - "Alfor", "Klondaika", "Joker LTD" un "Olympic Casino Latvia". Biedrība iestājas par atbildīgu izklaidi un kvalitatīvu spēļu biznesa veidošanu Latvijā. Viens no LSBA mērķiem ir veicināt sabalansētas azartspēļu nozares politikas un stabilas regulatīvās vides izveidi azartspēļu nozarē.
