Ko darīt, ja jaunietis draud ar pašnāvību, ja tiks iesaukts Valsts aizsardzības dienestā (VAD) – šāds skatītāja jautājums tiek uzdots TV24 raidījumā “Uz līnijas” Bērnu un pusaudžu psihoterapeitam Nilam Saksam Konstantinovam.
“Jauniešu prātos VAD var būt kaut kas pilnīgi nesaprotams. Iespējams, viņi domā, ka tad, kad viņus iesauks, uzreiz sūtīs uz kādu karsto zonu. Ar jaunieti vajadzētu runāt un iespēju robežās paskaidrot, ko nozīmē dienēt VAD. Iespējams, vecākiem pašiem ir jāuzzina, ko tas īsti nozīmē? Cik liela iespēja jaunietim ir tikt iesauktam? Ko nozīmē tas, ja jaunietis tiktu iesaukts? Kādas ir alternatīvas iespējas. To vajadzētu uzzināt un jaunietim paskaidrot. Tad trauksme noteikti mazināsies,” padomu dod psihoterapeits.
Jau ziņots, ka pēc izlozes par obligāto iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD) 112 jaunieši nav atsaukušies pirmajām pavēstēm ierasties uz veselības pārbaudi, skaidro Aizsardzības ministrija. 23.janvārī atlasē ar speciālu gadījumskaitļu ģenerēšanas programmu tika atlasīti 300 iesaucamie, bet pēc veselības pārbaužu veikšanas dienestā tiks iesauktas 150 personas.
Par ierašanos uz veselības pārbaudēm gan tika izsūtītas 280 pavēstes, jo pēcpārbaudēs secināts, ka 20 cilvēkiem bija mainītas dzīvesvietas, tie dienē profesionālajā dienestā vai arī bijuši vēl citi iemesli pavēstu nenosūtīšanai.
168 jaunieši atsaukušies uz pavēstēm. 112 nav atsaukušies uz pirmajām pavēstēm, tādēļ ir izsūtītas atkārtotās pavēstes. Aizsardzības resorā vēl tiks lemts, kā rīkoties, ja ar jauniešiem neizdosies izveidot komunikāciju arī pēc atkārtotās pavēstes.