Valsts augstākajām amatpersonām algas rūk

© nra.lv

Algu apcirpšana 2010. gadā nav gājusi secen arī valsts augstākajām amatpersonām, kuras ar dažiem izņēmumiem vistiešākā mērā izjuta ienākumu kritumu. Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās deklarācijas liecina, ka lielākā daļa amatpersonu ir centušās veidot uzkrājumus nebaltām dienām.

Tā Valsts prezidents Valdis Zatlers pērn algā saņēma 33 201,91 latu, kas ir par 5190 latiem mazāk nekā gadu iepriekš. Viņš norādījis, ka gada laikā nemainīgi palikuši skaidras naudas uzkrājumi 2000 latu apmērā, par 11 000 latu samazinājušies uzkrājumi bankās.

Nedaudz pieaug

Līdz ar nonākšanu Saeimas spīkeres krēslā nedaudz palielinājusies Solvitas Āboltiņas rocība (Vienotība). Viņa pērn algā un kompensācijās no parlamenta saņēma 26 686,68 latus iepretim 24 732,60 latiem gadu iepriekš. Uzmanību S. Āboltiņas ienākumiem piesaista fakts, ka pērn viņa skaidrā naudā uzkrājusi 23 000 eiro, taču šīs summas uzrašanās skaidrojama ar mūžībā aizgājušās mātes dzīvokļa pārdošanu.

Par teju 3000 latu vairāk nekā 2009. gadā pērn saņēma premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Tas skaidrojams ar faktu, ka Ministru prezidenta amatu viņš ieņem no 2009. gada marta. Pērn viņa ienākumus papildināja arī 4100 eiro atmaksa par apdrošināšanas polisi, kā arī noguldījuma procenti 561,66 eiro un 71,73 latu apmērā. Par 1500 eiro V. Dombrovskis pērn pārdeva Saab 9–3, tā vietā iegādājās 2008. gada vieglo automašīnu Toyota RAV4. Viņš skaidrā naudā uzkrājis 500 latu, bezskaidrā – 5921,91 latu, 3,57 ASV dolārus un 42 479,45 eiro. Tāpat premjers norādījis, ka ir aizdevis 178 788,56 eiro. Saistībā ar uzņēmuma a/s OT Grupa likvidāciju V. Dombrovskis zaudējis savas akcijas 184 latu nominālvērtībā.

Būtisks kritums

Ienākumu ziņā neizdevīgākais gads pērn bija valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, kurai maks kļuva plānāks par 15 326,74 latiem. Viņas alga bijusi 22 927,34 lati iepretim 2009. gadā saņemtajiem 38 254,08 latiem. Taču tas nebūt nenozīmē, ka valsts kontroliere naudu nav likusi lietā. Viņa ir akcijās ieguldījusi 6102,40 latu un 90 303,53 Igaunijas kronas. Savukārt bezskaidrā naudā uzkrājusi 4777,68 latus, 496 ASV dolārus, 58,30 Igaunijas kronu un 1942,75 eiro.

Otrs lielākais algas samazinājums bijis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājai Irēnai Krūmanei, kura pērn saņēma par 14 469,96 latiem mazāk nekā gadu iepriekš. 2010. gadā I. Krūmanes alga bija 69 870,89 lati.

Arī tiesnešiem

Būtiski ienākumi kritušies arī Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim, kurš pērn algā saņēma 23 965,23 latus, kas ir par 11 331,97 latiem mazāk nekā gadu iepriekš. Taču G. Kūtra rocību vairojuši ienākumi, kas gūti par lekciju lasīšanu. Tā 2009. gadā ST priekšsēdis par lekcijām saņēma 6637,30 latu lielu algu, pērn – jau 8799,59 latus. G. Kūtra īpašumā ir arī 2004. gada automašīna Audi A6.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pērn saņēma 24 326,70 latu lielu algu, kas ir par 10 162,08 latiem mazāka nekā gadu iepriekš. Amatpersonas deklarācijā viņš norādījis 9066,07 latu lielas parādsaistības. I. Bičkoviča valdījumā ir nodots 2007. gada Audi A4.

Sapinas izteikumos

Neatkarīgā jau rakstīja, ka dīvaini ienākumi pērn bijuši ekonomikas ministram Artim Kamparam (Vienotība). Viņš algā saņēma 21 000 latu, un sieva Ilva Kampare viņam uzdāvinājusi 27 000 latu. A. Kampara preses pārstāve Elīna Bīviņa Neatkarīgajai skaidro, ka ministrs «visus savus ienākumus un darījumus ir norādījis ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijās kopš 2002. gada, kad pirmo reizi tika ievēlēts par Saeimas deputātu. Ministrs ir atvērts sadarbībai ar kompetentām valsts institūcijām, kuru uzdevums un tiesības ir detalizēti pārbaudīt valsts amatpersonu rīcību, ja tās veiks visu datu pārbaudi, lai izbeigtu jebkādas spekulācijas. Medijiem ministrs paskaidro, ka no sievas I. Kampares saņemtais dāvinājums, kas izmantots īstermiņa aizdevuma atmaksai, ir likumīgi ienākumi, kas gūti pirms vairākiem gadiem, pārdodot dzīvokli. Darījumā, kas slēgts starp I. Kampari un dzīvokļa pircēju, dzīvokļa pārdošanas cena ir tāda, kā norādīta zemesgrāmatā. Tajā pašā laika periodā tika pārdotas divas zemesgrāmatā nereģistrētas garāžas, kuras atradās garāžu kooperatīvā Jauntukums–1, vienlaikus ar dzīvokli tika pārdotas visas mēbeles, virtuves iekārta ar tehniku, sadzīves tehniku u. c., kas atradās dzīvoklī, Kamparu ģimenei no tā izvācoties, un par kurām cena tika noteikta vienojoties».

Svarīgākais