Vienā no visbagātākajām Latvijas pašvaldībām – Ķekavas novadā - plaukst nelegālu atkritumu un būvgružu izgāztuvju bizness, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Kādā smilšu karjerā Ķekavas novada Titurgā izgāzti atkritumi tādā daudzumā, kas, pēc vides inspektoru teiktā, ļauj pretendēt uz pēdējo gadu lielākās nelegālās izgāztuves statusu. Starp priedēm slejas riepu kaudzes, būvgruži, sadzīves atkritumi, plēves un nolietota tehnika. Smilšu karjera īpašniece Jeļena Jegorova uzskata, ka vides inspektoru ierašanās saistāma ar cīņām starp legālu un nelegālu smilšu karjeru īpašniekiem.
Redzams, ka smilšu karjerā notiek savesto atkritumu šķirošana, bet viena no smilšu ieguves bedrēm jau daļēji piepildīta ar sadzīves atkritumiem. Vides inspektori uzskata, ka šeit, visticamāk, plānota arī šo atkritumu nelegāla apglabāšana, lai gan atradnes teritorijā atkritumi nedrīkst būt ne ievesti, ne uzglabāti. Sods par šādu nelegālu izgāztuvi ir salīdzinoši neliels – 500 latu, turklāt vēl atkritumu izvešana un teritorijas sakārtošana.
Karjera īpašniece gan skaidro, ka būvgruži esot ievesti ceļa izbūvēšanai viņas smilšu atradnēs, tomēr pirms pieciem gadiem izsniegtajā atļaujā norādīts, ka tur drīkst ievest tikai akmens šķembas, betona un asfalta gabalus ceļa remontam.
Vēlāk Jegorova par vainīgo raidījumam minēja atkritumu vedēju firmu "Aivus". Šobrīd viņa atkritumus šķirojot, lai gan viņai šādas atļaujas nav. Vides inspektori uzdevuši līdz 1.maijam visu sakārtot.
Īpatnējā biznesa aizkulises "De facto" atklāja Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģiona vides pārvaldes kontroles daļas piesārņojuma sektora vadītājs Jānis Lapsiņš: "Šis ir bizness, izrok, pārdod smiltis, ieved atkritumus un vēl saņem naudu. Pēc tam nolīdzina ar zemi. Tas ir viņu bizness. Kā minēja – veduši zem sniega un nav redzējuši kravas – te ir 100 kravas".
Par vienu konteineri, kurā ietilpst aptuveni pieci kubikmetri sadzīves atkritumu, kas varētu svērt ap tonnu oficiālā cena, piemēram, Getiņos ir 14,5 lati. Nelegālajās izgāztuvēs to var izdarīt lētāk, vai izgāžot mežā - pavisam bez maksas.
Raidījums norāda, ka Ķekavas novadā šādu vietu netrūkst. Kādā ceļmalā ar būvgružiem aizbērts pat notekgrāvis. Turpat blakus smilšu ieguves vietai ir jau it kā rekultivēta sadzīves atkritumu izgāztuve, no kuras visiem atkritumiem jābūt izvestiem, tomēr tur redzama milzīga riepu kaudze. Neliela izgāztuve ierīkota arī zem augstsprieguma līnijas, un zeme te pieder valstij. Vēl viens atkritumu izgāztuves piemērs ir pašā Krogsila vidū, kur starp dzīvojamajām mājām viens ierīkojis atkritumu izgāztuvi – būvgruži sadzīves atkritumi, riepas un pat šīferis.
Ķekavas pašvaldības Vides un labiekārtošanas daļā par izgāztuvēm nekas nav zināms, jo iedzīvotāji sūdzējušies nav. Turklāt pēdējo gadu laikā sūdzību kļuvis mazāk.
Pašvaldības pārstāve Sigita Varika, apmeklējot atkritumu izgāztuvi Krogsilā, paskaidroja, ka vispirms var nosūtīt zemes īpašniekam brīdinājuma vēstuli un lūgt sakārtot teritoriju, bet, ja tas nelīdz, tad administratīvi sodīt. "Pēc būtības mēs varam tikai brīdināt un izvirzīt, lai izskata jautājumu par sodīšanu, bet paši sodīt nevaram par vides pārkāpumu, un šis ir vides pārkāpums, jo tā ir nelegāla atkritumu glabātuve," viņa norādīja.