“Palladiumā” uzstāsies graima karalis Dizijs Raskals

Dizijs Raskals (Dizzee Rascal) – britu hiphopa mūziķis, “grime” žanra aizsācējs, MC un reperis jau 1. maijā ieradīsies Rīgā, lai koncertzālē “Palladium” pierādītu saviem klausītājiem, ka viņš aizvien ir labākais šī stila pārstāvis.

“Grime” ir elektroniskās deju mūzikas žanrs ar tempu vidēji 140 sitienu minūtē, kura rašanās tiek skaidrota kā sausais atlikums no tā, kas rodas, sajaucot Amerikas hiphopu ar britu “jungle” ar “drum’n’bass”, pievienojot Jamaikas “dancehall”, bet Dizija Raskala gadījumā - ietekmējoties arī no metāla un grandža.

Savulaik viņa 16 (!) gadu vecumā izdotais debijas singls “I Luv U” (2002), nedaudz pārspīlējot, žurnālā “The Wire” tika dēvēts par tādu pašu “grime” žanra stūrakmeni kā “Anarchy in the U.K.” pankrokā. Jebkurā gadījumā - Dizijs Raskals ir atzīstams par graima žanra aizsācēju.

Londonā 1984. gadā dzimušais Dizzee Rascal, kura īstais vārds ir Dilans Kvabena Milss, agri zaudējis tēvu un mamma viņu audzinājusi viena. Bijis tik nepaklausīgs un skaļš, pat agresīvs zēns, ka mamma viņu vairākkārt pārcēlusi no skolas uz skolu, jo puika nav gribējis mācīties neko, izņemot mūziku. Kāds skolotājs Dilanu iesaucis par nelieti (rascal), kas vēlāk kļuva par pusi no viņa skatuves vārda. Pats savus skaņdarbus sācis veidot uz skolas datora, bet brīvdienās devies uz mūzikas “vorkšopiem”. Dizija muzikālās intereses bijušas daudzveidīgas un nav aprobežojušās tikai ar paša veidoto elektronisko mūziku - draugiem par lielu pārsteigumu, viņš bijis dedzīgs žurnāla “Kerrang!” lasītājs, apjūsmojot ādas jakās tērptos rokerus ar ģitārām, un 90. gados fanojis par grandžu, īpaši par grupu “Nirvana”.

Vēlākās intervijās, kad Dizijs jau bija kļuvis pazīstams visā pasaulē, viņš atzinis, ka savulaik esot zadzis mašīnas un pa reizei atņēmis piegādātājiem kādu picu, atstājot klientus badā, bet paralēli šiem nedarbiem interesējies par skatuves mākslu un apmeklējis jauno aktieru teātri “YATI” Islingtonā. 14 gadu vecumā kļuvis par “drum’n’bass” dīdžeju, pats pa virsu mūzikai repojot, bet 16 gados noproducējis pirmo singlu “I Luv U”, ko izdevusi ierakstu kompānija “XL Recordings” (tās paspārnē par zvaigznēm izauga “The Prodigy”).

Līdz ar sava debijas albuma “Boy In The Corner” (2003) iznākšanu Dizijs Raskals kļuva pazīstams teju visiem, nonākot arī uz britu dzeltenās preses izdevumu vākiem - toreiz gan ne par nopelniem mūzikā, bet iesaistīšanos konfliktā, kurā viņš guva sešas durtas brūces. Drīz vien, būdams tikai 18 gadu vecs, viņš par debijas albumu ieguva prestižo “Mercury” balvu un balvu par inovācijām no žurnāla “NME”. Turpmākajos gados Dizijs sasniedzis Britu salu singlu topa Nr.1 piecas reizes - ar ceturtā albuma “Tongue n' Cheek” (2009) dziesmām “Dance wiv Me”, “Bonkers”, “Holiday”, “Dirtee Disco” un neoficiālo Anglijas futbola izlases himnu “Shout”, kas tapusi pirms 2010. gada UEFA pasaules kausa izcīņas spēlēm Dienvidāfrikas Republikā.

Pēdējā desmitgadē Dizijs Raskals mazliet piebremzējis, tomēr viņa vārds pasaules mūzikas apritē joprojām ir aktuāls. Viņa diskogrāfijā ir astoņi studijas albumi, no kuriem pēdējais (“Don’t Take It Personal”) datēts ar 2024. gada februāri