Pētījums: Latvijā 43 000 cilvēku ar invaliditāti ir sociāli atstumti zemās izglītības dēļ

Latvijā 43 000 cilvēku ar invaliditāti ir sociāli atstumti zemās izglītības dēļ, secinājuši augstskolas "RISEBA" pētnieki.

Pētījuma "Atklājot neredzamos: Ko oficiālā statistika nestāsta par iedzīvotājiem un viņu problēmām" rezultāti liecinaj, ka Latvijā šādu cilvēku skaits ir lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā. To īpatsvars iedzīvotāju grupā no 18 līdz 74 gadiem ir līdzīgs kā Igaunijā - ap 3,2%, savukārt Lietuvā tas veido 1,1%.

Pētījuma autori vērš uzmanību, ka viena no mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām Latvijā ir cilvēki ar invaliditāti, kuru darba prasmes, īpaši izglītība, nav pilnveidotas un "ievērojami atpaliek" no mūsdienu darba tirgus prasībām.

Pētījumā neredzamību esošajā darba tirgū nosaka divu faktoru kombinācija - tie ir strādājošie ar invaliditāti un ar zemāku par pirmā līmeņa augstāko profesionālo (koledžas) izglītību. Grupas neredzamība balstās zemā izglītības līmenī un zemā finanšu pratībā. Līdz ar zemu ticību tiem pieejamajam sociālajam atbalstam, šie faktori rada risku ieslīgt ēnu ekonomikā, kā arī noved pie zemākiem ienākumiem un zemākas pieejas finanšu pakalpojumiem, atzīmē pētnieki.

21% cilvēku ar invaliditāti ir izglītība, kas nepārsniedz deviņu klašu pamatizglītību, bet vēl 12% pēc tās ieguvuši profesionālo izglītību. Pēc vidējās izglītības profesionālo izglītību ieguvuši 22% cilvēku.

Pētnieki vērš uzmanību, ka vairums cilvēku profesionālo izglītību ieguvuši sen, un tā ir darba tirgum neatbilstoša - 40% augstāko izglītības līmeni sasnieguši pirms 21-35 gadiem, bet vēl 47% - pirms vairāk nekā 35 gadiem. 67% no cilvēkiem ar invaliditāti dažādu iemeslu dēļ nav piedalījušies kvalifikācijas paaugstināšanas vai jaunu prasmju attīstības pasākumos, piemēram, kursos, lekcijās vai mācībās.

Tikai 6% cilvēku ir piedalījušies mācībās, kas bija obligātas, un 31% - mācībās, kas saistītas ar interesēm atbilstošu spēju attīstību. Tie, kas piedalījās mācībās, to galvenokārt darīja, lai noturētos darba tirgū. Pētnieki norāda, ka zemā motivācija attīstīt interesēm atbilstošas iemaņas un atrast jaunus vaļaspriekus var samazināt šo cilvēku iesaisti sabiedrībā. Tas var ietekmēt arī spēju attīstīt jaunas prasmes un kompetences, lai ilgtspējīgi piedalītos darba tirgū.

27% cilvēku ar invaliditāti un zemu izglītības līmeni ir darba meklējumos. Galvenokārt viņi gaida piedāvājumus no Nodarbinātības valsts aģentūras vai meklē darbu ar privātu aģentūru starpniecību. No tiem, kas darbu nemeklē, vairums min invaliditāti vai slimību kā iemeslu palikt esošajā darba vietā.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" politikas koordinatore Iveta Neimane norādīja, ka darba vietas, kurās varētu strādāt cilvēki ar zemu izglītības līmeni, piedāvā zemu atalgojumu uz vienu slodzi. Nereti alga nenosedz izmaksas, saistītas ar ceļu uz darbu ar speciālo transportu, pusdienām, higiēnas precēm.

Neimane vērsa uzmanību, ka Latvijā faktiski netiek piedāvāts nepilnas darba dienas darbs vai arī piedāvātais atalgojums ir tik mazs, ka nevar konkurēt ar pabalstiem. Lai arī Darba likums paredz astoņu stundu darba dienu par vienu slodzi, liela daļa cilvēku ar invaliditāti nevar strādāt pilnu darba dienu invaliditātes dēļ.

Viņa uzsvēra, ka tas ir mīts, ka cilvēkiem ar invaliditāti nav svarīgs atalgojums, jo viņi saņem pensiju. "Šis mīts bieži rada nesaprašanos, jo darba devēji atalgojumam vēlas pieskaitīt pensiju, kā rezultātā alga ir zemāka nekā līdzīga darba darītājiem," sacīja Neimane. Viņa arī norādīja, ka darba devējiem trūkst zināšanas par invaliditāti, tāpēc nereti cilvēkam ar invaliditāti tiek uzticēti pienākumi, kurus viņš nevar veikt.

Neimane arī pauda kritiku, ka "nekas nav darīts", lai cilvēki ar invaliditāti varētu izmantot atlikušās darba spējas. Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā programmas cilvēka ar invaliditāti iesaistīšanai darbā, taču neviena no tām neparedz atbalstu darbam ilgstoši, apgalvoja Neimane.

Trešdaļa cilvēku pēdējo 12 mēnešu laikā saskārušies ar grūtībām segt savas finanšu saistības. 26% mājsaimniecību nav uzkrājumu nebaltai dienai, kas ļautu izdzīvot darba zaudējuma gadījumā vai līdzīgās situācijās, vēl 21% spētu izdzīvot mazāk kā mēnesi ar esošajiem uzkrājumiem. 78% nav pietiekamu ienākumu, lai pavadītu nedēļu garas brīvdienas ārpus mājām, 39% nevar atļauties ēst gaļu vai tās veģetāru alternatīvu katru otro dienu un 67% nevarētu atļauties segt negaidītas izmaksas 500 eiro apmērā.

No pētījuma rezultātiem izriet, ka 20% neizmanto banku pakalpojumus. Lai gan 59% lieto ikdienā bankas kontu, tie retāk izmanto ne vien kredītkartes, bet arī debetkartes. Nebanku finanšu pakalpojumus izmanto 37% cilvēku. Trīs un vairāk aizņēmumi ir 38% cilvēku, lielākoties, lai atmaksātu citus aizdevumus vai segtu ar bērniem saistītus izdevumus.