Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Latvijā

LMMV dalās ar sēru vēsti

© LMA

Otrdien, 19.martā, pēc smagas slimības pāragri mūžībā aizsaukta Ilma Šteinberga, ilggadējā Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles vadītāja un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktore no 2021. līdz 2023.gadam.

Ilma dzimusi 1962. gada 28.augustā Preiļu rajonā. 1980.gadā absolvējusi Viļānu vidusskolu, pēc tam - Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu. 1998.gadā pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu. Liepājas Pedagoģijas akadēmijā 2003.gadā ieguvusi Pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikāciju, paralēli studējot Latvijas Universitātē, kuru pabeigusi 2004.gadā, iegūstot maģistra grādu pedagoģijā.

Savu dzīvi I.Šteinberga veltījusi izglītības un kultūras attīstībai Rēzeknē. LMA Latgales filiāles vadītāja bijusi kopš 1999.gada. Sākot ar 2003.gadu LMA Satversmes sapulces locekle. No 2009.-2017.gadam Rēzeknes pilsētas Domes Kultūras komisijas priekšsēdētāja. Vienmēr līdzdzīvojusi, bijusi klāt un savu iespēju robežās centusies pozitīvi ietekmēt kultūras notikumus Rēzeknē un Latgalē. Piedalījusies arī starptautiskos projektos. Kopš 2018.gada bijusi biedrības “Mākslas + Izglītība izklaidē” valdes locekle.

Mākslu izglītības kompetences centrs “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” izsaka visdziļāko līdzjūtību Ilmas ģimenei, tuviniekiem, draugiem, kolēģiem un visiem Latgales kultūras cilvēkiem.

Atvadīšanās no Ilmas Šteinbergas notiks 23.martā plkst.10.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē. Pēc tam piemiņas pasākums - Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā (Kalpaka bulvāris 13, Rīga) plkst.12.00.

Naktī lidoja balti gulbji, to sasaukšanās kliedzieni šķēla mākoņus un rīta blāzma daudziem atnesa vēsti, ka Ilma ir mirusi. Klusums. Maigums. Sirdssāpes.

Ilma bija un IR nozīmīgs cilvēks daudzu dzīvēs un likteņos. Viņas ieinteresētība cilvēciskajos likteņos, garīgais smalkums, līdzjūtība un godaprāts atstāja iespaidu ģimenē, studentos, kolēģos un draugos. Pietrūks viņas smaidīgās acis, pietrūks Ilmas vēlmes nekavējoties palīdzēt ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem. Pietrūks prieka būt kopā ar Viņu.

Ilma bija gaišs un viegls cilvēks. Garīgs cilvēks. Viņa dziļi domāja par dzīves jēgu, par sāpju un ciešanu nozīmi, par Mīlestības klātbūtni… Kā pavasara pūpoli nemanāmi iesakņojas auglīgā zemē un, atlidojot gājputniem, uzplaukst liegiem sudrabainiem ziediem, tā Viņa klusi un neuzbāzīgi ir iesakņojusies daudzu sirdīs.