Ar kādām sūdzībām Latvijas iedzīvotāji pērn visbiežāk vērsās pie tiesībsarga

Pērn Tiesībsarga birojā palielinājies iesniegumu un konsultāciju skaits, un visvairāk iesniegumi saņemti par labas pārvaldības principa neievērošanu un tiesībām uz taisnīgu tiesu, Saeimas sēdē ziņojis tiesībsargs Juris Jansons.

Jansons norāda, ka salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad birojs saņēmis 1634 iesniegumus, 2023.gadā skaits pieaudzis līdz 1718.

Starp biežāk saņemtajiem iesniegumiem ir arī par īpašumu, veselības aizsardzību, sociālo nodrošinājumu un ieslodzīto tiesībām.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu ievērojami pieaudzis arī rekomendāciju skaits, proti, no 173 uz 302. Par izpildītām vai daļēji izpildītām var uzskatīt 77,38% rekomendāciju, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā.

No 2426 uz 2526 palielinājies arī juridisko konsultāciju skaits. Visvairāk iedzīvotāji konsultējās par tiesībām uz taisnīgu tiesu, izglītību, bērnu tiesībām, labu pārvaldību, tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

Savukārt Satversmes tiesai tiesībsargs sagatavoja 10 viedokļus un sniedza 47 atzinumus valsts institūcijām par tiesību aktu projektiem.

Informējot par 2023.gadā paveikto, pilsonisko un politisko tiesību jomā tiesībsargs īpaši izcēla vārda brīvību un tās trauslo robežu ar naida runu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Tiesībsargs pērn pievērsās cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem autonomijai kopā ar Eiropas nacionālo cilvēktiesību iestāžu kolēģiem, psihiatriem un juristiem, rīkojot tēmai veltītu simpoziju un konferenci.

Sociālo tiesību jomā tiesībsargs iesaistījās jautājuma risināšanā par pieejamību kompensējamajiem medikamentiem netipiskos gadījumos. Jansons norādīja, ka Latvijā ir pacienti, kuru ārstēšanai neder valsts noteiktie kompensējamie medikamenti, jo ārstu konsilijs ir noteicis tādus medikamentus, kas nav iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā konkrētajai diagnozei. "Risinājums vēl nav pilnībā atrasts, taču tas jāturpina meklēt, līdz kļūs redzams, ka valsts kalpo cilvēkam, nevis diagnozei pareizajā tabulas ailē," norādīja Jansons.

Bērnu tiesību jomā 2023.gadā aktuāls bija jautājums par mācību līdzekļiem pašvaldību izglītības iestādēs. Tāpat Jansons uzsvēra, ka pašvaldības ne vienmēr nodrošina skolēniem transportu, tā vietā piedāvājot ģimenēm degvielas izdevumu kompensāciju, taču tas nav risinājums ģimenēm, kurām nav transports, vai nav iespējams izvadāt bērnus darba vai citu pienākumu dēļ.

Pērn tiesībsargs pievērsies arī situācijai pansionātos. "Sarunās un papildu pārbaudēs ar Tiesībsarga biroja kolēģiem guvām apstiprinājumu bažām un līdzšinējiem novērojumiem, kā arī jaunu un reizēm pat šokējošu informāciju, jo situācija vairākos pansionātos bija cilvēka cieņu aizskaroša," informēja Jansons, uzsverot, ka kaut arī preventīvais darbs ir notiek, tomēr senioru dzīve pansionātos uzlabojas pārāk gausi.

Izglītības jomā Tiesībsarga biroja speciālisti pērn pasniedza vieslekcijas skolu programmā "Dzīvei gatavs", piedāvājot nodarbības par vēlēšanu pratību, juridisko tekstu lasītprasmi, vārda brīvību un naida runu un par cilvēku tirdzniecības dažādajiem veidiem un savu tiesību aizsardzības mehānismiem.

LETA jau vēstīja, ka Saeimas deputāti ceturtdien uzklausīja tiesībsarga 2023.gada ziņojumu, kurā ietverta svarīgākā informācija par paveikto pilsonisko un politisko tiesību jomā, sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību jomā, bērnu tiesībās, Nacionālajā preventīvajā mehānismā, kā arī uzskaitītas galvenās norises sabiedrības informēšanā un starptautiskajā sadarbībā.