Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss ir iespēja dzīvot labākā un sakārtotākā vidē, ceturtdien konferencē "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Ministrs norādīja, ka Latvijai ir liels potenciāls zaļināt gan enerģētisko, gan transporta sektoru, gan lauksaimniecības nozari, vienlaikus attīstot finanšu sektoru.
Tāpat Melnis sacīja, ka klimatpolitika ir horizontāls jautājums, un, lai sasniegtu klimata mērķus, iesaistītajām pusēm ir jābūt vienotai izpratnei un ciešai sadarbībai. "Valsts, tostarp pašvaldības ir zaļās politikas vēstneši, kas rāda piemēru un nodrošina to, ko zaļais kurss mums sniedz," viņš teica.
Ministrs uzsvēra, ka pašvaldībām ir daudz instrumentu, kā veicināt klimata mērķu sasniegšanu, taču tam ir nepieciešamas zināšanas.
Pateicoties Norvēģu finanšu instrumenta atbalstam, 2020.gadā tika sākta Norvēģijas grantu projekta "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā" īstenošana kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC) un Norvēģijas vides aģentūru. Projekta kopējais mērķis bija klimatpolitikas izstrādes uzlabošana un ieviešana valsts un pašvaldību līmenī, ka arī integrēšana nozaru politikā.
Galvenās aktivitātes projektā bija klimata politikas plānošanas rīku izstrāde, kā arī klimata politikas integrēšana nozaru un reģionālajās politikās.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Stratēģiskās koordinācijas departamenta projekta vadītāja Solvita Degaine konferencē sacīja, ka projektā piedalījās trīs partneri, 118 eksperti un 15 norvēģu eksperti.
Projektā izstrādāti 11 pētījumi un vairāki rīki, tostarp ir novērtētas līdzšinējās klimata izmaiņas un atjaunoti nākotnes klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai līdz 2100.gadam. Tāpat ir uzlabota nacionālā agrīnās brīdināšanas sistēma, tostarp izstrādāti pieci jauni brīdināšanas kritēriji, kā arī ir veikts jūras krasta līnijas izmaiņu novērtējums un izstrādāti risinājumi jūras krasta erozijas mazināšanai.
Vienlaikus ir uzlabota nacionālā siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācija pa nozarēm, izstrādāti reģionālie klimata pārmaiņu rādītāji, kā arī izstrādāts modelis SEG emisiju samazinošo pasākumu novērtēšanai reģionālā līmenī.
Tostarp Melnis uzsvēra, ka projektā ir sagatavoti vairāki priekšlikumi klimata pārmaiņu mazināšanai tādās nozarēs kā ēku būvniecība, apdrošināšana, ilgtspējīgas transporta infrastruktūras un teritorijas attīstības plānošanā.
