Azartspēles pārceļas uz interneta vidi

© pixabay.com

Mainās cilvēku paradumi un vietas, kur cilvēki izklaidējas un vēlas spēlēt azartspēles. Šis apstāklis noteikti būtu jāņem vērā, skatoties uz nozares attīstības perspektīvām nākotnē, tostarp vēlmi ierobežot azartspēles. Fiziskās azartspēles jebkurā gadījumā samazinās, ne tikai dažādu pašvaldību lēmumu dēļ, bet arī pašu uzņēmumu lēmumu dēļ, intervijā aģentūrai LETA saka Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Interesanti un būtiski ir tas, ka pagājušajā gadā klasisko azartspēļu (spēļu zāles, kazino) un interaktīvo jeb interneta azartspēļu proporcija ir nonākusi līdz 50:50.

Ja vēl 2019.gadā klasiskās azartspēles veidoja 70%, tad pagājušajā gadā proporcionālais sadalījums jau ir puse uz pusi. Interneta azartspēļu segments aug, un šāda tendence nav tikai Latvijā, bet notiek visā Eiropā un arī pasaulē. Mainās cilvēku paradumi un vietas, kur cilvēki izklaidējas un vēlas spēlēt. Šis apstāklis noteikti būtu jāņem vērā, skatoties uz nozares attīstības perspektīvām nākotnē, tostarp vēlmi ierobežot azartspēles. Fiziskās azartspēles jebkurā gadījumā samazinās, ne tikai dažādu pašvaldību lēmumu dēļ ierobežot azartspēles savās teritorijās, bet spēļu zāles tiek slēgtas arī pašu uzņēmumu lēmumu dēļ. Kāpēc? Jo tās kļūst nerentablas Covid-19 ierobežojumu, energoresursu sadārdzināšanās un inflācijas dēļ. Mēs nekad neatgriezīsimies situācijā, kāda bija pirms gadiem 20.

Pagājušais gads, protams, nozarei bija ar daudziem izaicinājumiem, īpaši fizisko azartspēļu segmentā. Ir saprotama vēlme politiski regulēt šo segmentu, jo spēļu zāles un kazino ir redzamākā daļa no azartspēlēm. Tādējādi ir vēlme pārmērīgi regulēt segmentu, kas jau pats par sevi samazinās. Pagājušā gada beigās viens no ļoti sāpīgiem faktiem bija nodokļu paaugstināšana. Ja kopš 2019.gada ieņēmumi no spēļu automātiem ir samazinājušies par vairāk nekā 40% un ieņēmumi no kazino galdiem par vairāk nekā 50%, savukārt interneta azartspēles ir augušas par vismaz 100%, tad vienādi šiem spēļu segmentiem paaugstināt nodokli par 20% nav pareizi. Ar nodokļu paaugstināšanu vēl vairāk bremzēt segmentu, kas samazinās, nav racionāli.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.