Ja Latvija aizliegs mangāna rūdas eksportu, tad tā uz Krieviju plūdīs caur citām valstīm, uzskata premjere
Patlaban produktu eksporta uz Krieviju aizliegšanā tiek skriets pakaļ [secinājumiem par problēmu], bet tas nav efektīvi, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņa atgādināja, ka Latvija bieži vien uzņemas līderību jautājumos par sankciju sarakstā ietveramajiem objektiem, un arī jautājums man mangāna rūdas iekļaušanu sankcijās nav izņēmums. "Nav jāuztraucas, rezultāts būs," solīja premjere, gan piebilstot, ka neesot pareizi domāt, ka, pēkšņi aizgriežot ceļu, varēs apstādināt Krievijas mašinēriju, jo to varēs tikai tad, kad visas Eiropas valstis sapratīs, ka mangāna rūda nav vienkārši ķīmisks savienojums, ko izmanto lauku apstrādē, bet to izmanto militārajā industrijā.
Ja Latvija aizliegs mangāna rūdas eksportu, tad tā uz Krieviju plūdīs caur citām valstīm, uzskata Siliņa. Viņa domā, ka tāpat būtu "cieņpilni un taisnīgi" painformēt pārējās valstis par šo ķīmisko vielu un Latvijas pozīciju.
Ja par kopīgu nostāju vienoties tomēr neizdosies, tad jautājums "tiks risināts tepat", darot "visu, ko varam", apgalvoja politiķe. Tomēr Siliņa pārliecināta, ka efektīvākais veids būtu visiem kopīgi vienoties par rūdas eksporta aizliegumu.
Siliņa pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk Eiropā būs jānotiek diskusijai par tirgošanos ar Krieviju un Baltkrieviju. "Patlaban it kā skrienam pakaļ - konstatējam vienu produktu, ieliekam sankciju pakotnē. Eiropas līmenī jādomā, ko darīt ar tirdzniecību, jo, katru produktu aizliedzot, tas prasa lielu resursu un tas nav efektīvi," sacīja premjere.
Viņa pauda, ka vidējā termiņā jādomā, vai iespējams vienoties par kādu preču kopumā, ko Krievijai Eiropas valstīs nepiegādā. Siliņa esot paprasījusi informāciju Satiksmes ministrijai, Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai par to, ar ko vēl Latvija tirgojas ar Krieviju.
LETA jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.
VAS "Latvijas dzelzceļš" iepriekš paudis gatavību ievērot jebkādus valsts turpmākus lēmumus.