Kozlovskis nosauc, kas šobrīd ir vissvarīgākais Latvijas un visa reģiona drošībai

Latvijas un visa reģiona nacionālai drošībai ir svarīgi, lai pret Krieviju piemērotās sankcijas tiktu ievērotas, starptautiskās konferences "Efektīvas sankcijas: mērķi 2024.gadam" atklāšanas uzrunā norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Ministrs uzsver, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācijā sankciju piemērošana un to ievērošana ir ārkārtīgi svarīgā, jo šādā veidā tiek izdarīts spiediens uz Krievijas ekonomiku un liktu tai ievērot starptautiskās normas. Piemērotās sankcijas palīdz arī Ukrainai, jo Krievijas militārās spējas ir cieši saistītas ar tās ekonomiku.

Efektīvi piemērojot sankcijas Latvija un Eiropa mazina draudus mūsu vērtībām, norāda ministrs.

Kā ziņots, Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē pirmdien aicināja stiprināt sankciju spiedienu pret Krieviju un sākt darbu pie 14.sankciju kārtas, papildinot Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamo izejvielu eksporta un tranzīta aizliegumu ar mangāna rūdu un alumīnija oksīdu, kā arī aizliedzot tās lauksaimniecības produktu importu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.

LETA jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.

VAS "Latvijas dzelzceļš" iepriekš paudis gatavību ievērot jebkādus valsts turpmākus lēmumus.

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, ārlietu ministri ES Ārlietu padomē diskutēja arī par Baltkrieviju, Tuvajiem Austrumiem, kā arī atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Komentējot Krievijas prezidenta tā dēvēto "vēlēšanu" rezultātus, Kariņš uzsvēra, ka tām nav demokrātiskas leģitimitātes, un kļūst skaidrs, ka tuvākos gadus nekas nemainīsies un Krievija paliks uz kara takas. "Mums kopīgi jāattīsta un jāstiprina ES aizsardzības industrija," pauda Kariņš.

Tāpat ārlietu ministrs mudināja īstenot ne tikai dalībvalstu nacionālos, bet arī kopīgus ES iepirkumus trešajās valstīs munīcijas piegādēm Ukrainai.

Diskusijā par Baltkrieviju Kariņš aicināja virzīties ar plašākām sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu, vienlaikus rosinot ES nodrošināt redzamu atbalstu baltkrievu demokrātiskajai kustībai un pilsoniskajai sabiedrībai.

Pievēršoties aktualitātēm Tuvajos Austrumos, Latvijas ārlietu ministra norādīja, ka ES jābūt vienotai, lai novērstu humāno katastrofu un virzītos uz divu valstu risinājumu. Ministrs arī uzsvēra nepieciešamību panākt "Hamās" sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu.

Tuvie Austrumi bija viens no centrālajiem jautājumiem arī viedokļu apmaiņā ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, kurš Ārlietu padomē piedalījās videokonferences formātā.

Ārlietu padomes laikā Kariņš tikās ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku. Puses pārrunāja, kā iegrožot Krievijas agresiju un atbalstīt Ukrainu. Kariņš un Bērboka bija vienisprātis, ka turpmākai Latvijas un Vācijas aizsardzības industriju sadarbībai būs nozīmīga loma kopējā risinājumā, attīstot Eiropas un Ukrainas militārās spējas.