Pret drošības naudu atbrīvoti un nu aizbēguši no Latvijas vairāki apsūdzētie par spiegošanu Krievijas labā

© Jēkabs Kalvelis / F64

Pēdējo gadu laikā un jo īpaši pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija daudz izlēmīgāk vēršas pret organizācijām un indivīdiem, kuri apšauba mūsu valsts pastāvēšanu un dēvē Latviju par neizdevušos veidojumu. Vairāki aktīvisti aizturēti, bet daudzos gadījumos tiesas ļāvušas šiem personāžiem izbēgt no soda, ziņo raidījums „Nekā personīga”.

Šonedēļ publicētajā Valsts drošības dienesta aizvadītā gada pārskatā izcelti daži gadījumi, kad tiesas ļāvušas pret Latviju noskaņotām personām no soda izvairīties un aizbēgt uz Krieviju. Bet šo gadījumu skaits ir krietni lielāks. Un starp viņiem ir arī Krievijas militārā izlūkdienesta spiegs, kuram tiesa nesen piesprieda 4 gadus cietumā. Viņš iepriekš savu nodarījumu nožēloja. Bet šobrīd no Latvijas aizbēdzis.

Apsūdzētais Valentīns Frolovs bija apcietināts, bet izmeklēšanas tiesnese Biruta Horuna jau 2022. gada maijā viņu atbrīvoja pret 30 tūkstoš eiro lielu drošības naudu.

Savukārt 2020. gada 17. februārī Valsts drošības dienests aizturēja FSB labā strādājošo Sergeju Vasiļjevu. Kā liecina šonedēļ publicētais Valsts drošības dienesta gada pārskats, viņš FSB uzdevumā centies savervēt kādu dienesta amatpersonu, bet izskaitļots un apcietināts.

Jau dažus mēnešus pēc aizturēšanas pirmajā instancē Rīgas pilsētas (tobrīd - Vidzemes priekšpilsētas) tiesas tiesnese Sigita Dolniece S. Vasiļjevu atbrīvoja no apcietinājuma. Vasiļjevs to izmantoja, lai aizbēgtu no Latvijas. Šobrīd viņš dzīvo Krievijā un tiek uzskatīts par līderi pret Latviju strādājošai grupai "Baltijas antifašisti".

Vairāku citu "Baltijas antifašistu" lieta atrodas prokuratūrā un tiek gatavota nodošana tiesai. Viktorija Matule atrodas Krievijā. Romans Samuļs - Baltkrievijā. Pārējie īsu brīdi pabijuši apcietinājumā, bet pagājušā gada beigās atbrīvoti.

Par šādu tiesu praksi satraukumu izteicis Valsts Prezidents un tas apspriests arī Nacionālajā drošības padomē. Tieši pēc prezidenta ieteikuma Saeima pagājušā gada decembrī pieņēma grozījums Krimināllikumā. Tagad par noziegumiem pret valsts drošību vairs nevarēs tikt sveikā ar sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Latvijā

Komentējot izskanējušās ziņas par Lielbritānijas varasiestāžu lēmumu sankcionēt astoņu valstu personas tostarp Aivaru Lembergu un Līgu Lembergu, Aivars Lembergs nra.lv skaidro sekojošo: notiek advokāta Rudolfa Meroni un viņa sabiedrotā advokāta Jēkaba Hiršbeka mēģinājums apturēt Līgas Lembergas Lielbritānijas jurisdikcijā aizsāktās tiesvedības. To mērķis ir atgūt no abiem advokātiem nelikumīgi piesavināto mantu; vienlaikus sankciju izkārtošana Lielbritānijā ir mēģinājums ietekmēt Latvijas Republikas Augstāko tiesu, kurā šobrīd kasācijā tiek skatīta tā dēvētā Lemberga krimināllieta.