Plāno stiprināt valsts valodas lietošanu ārstniecības iestādēs

© Romāns Kokšarovs / F64

Valsts valodas nezināšanas gadījumā saziņā ar mediķiem pacientam būtu pienākums pašam nodrošināt tulkošanu, paredz Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska iesniegtie priekšlikumi Pacientu tiesību likumā grozījumiem.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) jau iepriekš aicinājis Pacientu tiesību likumā nostiprināt valsts valodas lietošanu ārstniecības iestādēs.

VM parlamentārā sekretāra priekšlikumi paredz papildināt likumā jau esošu normu ar to, ka pacientam informācija mediķiem jāsniedz valsts valodā. Jau esošo normu papildinātu ar vārdiem "valsts valodā", tiktu noteikts, ka, ja pacienta veselības stāvoklis to pieļauj, viņam ir pienākums aktīvi iesaistīties ārstniecībā un savu iespēju un zināšanu robežās valsts valodā sniegt ārstējošam ārstam likumā sīkāk noteikto informāciju saistībā ar ārstniecības nodrošināšanu.

Tāpat VM iesniegtais priekšlikums paredz Pacientu tiesību likumu papildināt ar jaunu normu, ka, ja pacientam nav saprotama ārstniecības personas sniegtā informācija vai pacients nevar sniegt ārstniecības personai nepieciešamo informāciju valsts valodas nepietiekamas pārvaldīšanas dēļ, pacientam būs pienākums pašam nodrošināt tulkošanu.

Grozījumu pamatojumā Uršuļskis skaidro, ka, ņemot vērā sabiedrībā notiekošās diskusijas par valsts valodas lietošanas stiprināšanu, VM ieskatā likumprojektā ir nepieciešams noteikt valsts valodas lietošanas regulējumu starp ārstniecības personu un pacientu.

VM skaidro, ka gadījumos, ja pacients nepārvalda valsts valodu, viņam būtu pienākums nodrošināt tulkošanu, kuru var sniegt jebkura pacientam pietuvināta persona, kura saprot ārstniecības personas sniegto informāciju un spēj to iztulkot un pasniegt pacientam saprotamā veidā, kā arī šo pakalpojumu var sniegt tulks, kura pakalpojumus apmaksā pacients.

Piedāvātā norma uzlabos pacienta un ārstniecības personas savstarpējo komunikāciju ārstniecības procesā, atzīmē VM parlamentārais sekretārs.

Latvijā

Saskaņā ar valdības lēmumu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsāk noslēdzošo posmu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvē Valsts robežsardzei prioritārajos posmos gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu ~ 41,26 km garā posmā Ludzas novadā, tai skaitā īpaši purvainos apvidos, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.