Latvijas iedzīvotājiem ir vājas zināšanas par valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu
Teju puse jeb 42% Latvijas iedzīvotāju nezina par valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu, liecina pētījuma centra "SKDS" aptaujas rezultāti.
Latvijā katru gadu tiek atklāti aptuveni 1100-1200 jaunu zarnu vēža gadījumu. 70% gadījumos tas tiek atklāts novēloti. Latvijā ir izstrādāta un jau kopš 2009.gada tiek realizēta zarnu vēža skrīninga jeb pārbaudes programma, kas paredz riska grupai, 50 līdz 75 gadus veciem iedzīvotājiem, valsts apmaksātu slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs. Tomēr, kā liecina aptaujas dati, teju puse aptaujāto vispār nav dzirdējuši par šo programmu, informācija par valsts apmaksātās skrīninga programmas esamību trūkst arī 29% mērķauditorijas, 24% šīs grupas respondenti atzīst, ka ir dzirdējuši par šo pārbaudi, taču neko plašāk par to nezina.
Informācijas un zināšanu trūkums ir galvenais iemesls, kādēļ iedzīvotāji mērķa vecuma grupā līdz šim nav veikuši valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu. Par zarnu vēža skrīningu biežāk nav dzirdējuši vīrieši, respondenti, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu, respondenti ar augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā dzīvojošie. Savukārt gandrīz puse jeb 48% iedzīvotāju, kuri ir vecumā no 50 līdz 74 gadiem un zina par valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu, izmantojuši iespēju veikt pārbaudi.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" galvenais ārsts, onkologs-ķirurgs Andrejs Pčolkins skaidro, ka zarnu vēža skrīnings ir paredzēts tieši tai pacientu grupai, kuriem nav sūdzību, un tā galvenā funkcija ir savlaicīga pirmsvēža stāvokļa noteikšana un prevencija. Šobrīd pacienti var saņemt informāciju un fēču testu tikai pie sava ģimenes ārsta, taču valsts nekādā citā veidā šo mērķa grupu neuzrunā, līdz ar to mēs sasniedzam varbūt tikai 14% iedzīvotāju, uzsver ārsts.
"Praksē esam novērojuši, ka salīdzinoši liela daļa Latvijas iedzīvotāju teju nekad neapmeklē savu ģimenes ārstu vai dara to ļoti reti, līdz ar to nodrošināt iedzīvotāju informētību šajā jautājumā ir ļoti grūti, kas noved pie zemas iedzīvotāju atsaucības," saka Pčolkins.