Sanita Upleja-Jegermane pēc sarunas ar Valsts prezidentu maina savu lēmumu

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane turpinās veikt savus amata pienākumus līdz pilnvaru beigām, tviterī norāda Valsts prezidents.

Viņš atzīmē, Rīgas pilī aprīlī notiks diskusija par sabiedriskajiem medijiem un Uplejas-Jegermanes aktualizētajām problēmām. Rinkēvičs uzsvēra, ka pilnībā atbalsta Upleju-Jegermani un pateicās viņai par gatavību turpināt darbu.

Upleja-Jegermane tviterī izteica pateicību Valsts prezidentam par atbalstu un publiski apstiprināja, ka atsauks savu paziņojumu par amata atstāšanu. "Turpināšu darbu pēc vislabākās sirdsapziņas," raksta SEPLP locekle.

LETA jau rakstīja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāti, trešdien, 13.martā, uzklausot SEPLP locekļu ziņojumu par mediju uzrauga turpmāku darbību, padomes locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes aiziešanu no amata vērtēja kā ārkārtēju situāciju.

Komisijas sēdē Upleja-Jegermane informēja deputātus par saviem aiziešanas iemesliem, tostarp par nespēju vienoties ar pārējiem SEPLP locekļiem jautājumā par valodas lietojumu sabiedriskajos medijos. Pēc viņas domām valodas jautājums ir "Latvijas valstij eksistenciāli svarīgs jautājums".

Komentējot sīkāk, Upleja-Jegermane uzsvēra, ka nekad nav atbalstījusi pilnīgu krievu valodas aizliegumu, taču viņa neatbalsta to, ka ar sabiedrisko mediju saturu divās valodās tiek turpināts divkopienu sabiedrības princips. Tāpat padomes loceklei esot svarīgi tas, lai SEPLP ievērotu Nacionālās drošības koncepcijā (NDK) noteikto, proti, ka no 2026.gada 1.janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.

"Nav atbalstāma reāla divvalodība un divkopienu sabiedrība. Divas programmas rada divkopienu sabiedrību - noteiktas tematikas, noteiktu saturu. Tas nosaka arī to, kuri ir uzaicinātie cilvēki. (..) Krievu valoda nav aizliedzama, bet ir jāmainās pieejai kā saturs sabiedriskajos medijos tiek atspoguļots, un kādās proporcijās tas notiek," sacīja Upleja-Jegermane.

Viņa piedāvāja integrācijas jautājumus risināt, aicinot strādāt krievvalodīgos žurnālistus latviešu valodas redakcijās. Kaut arī tas prasītu vairāk darba korektūrai un apmācībai, tomēr, viņsaprāt, tā būtu atbilstošāka integrācijas pieeja.

Padomes locekle sacīja, ka viņai valodas jautājums ir ļoti svarīgs, bet, ņemot vērā to, ka padomē strādā tikai trīs locekļi, Upleja-Jegermane ar savu viedokli paliekot viena. Rezultātā sanāksmēs, kurās tiek prasīts SEPLP viedoklis, viņai ir vai nu jāklusē vai publiski jāstrīdas ar saviem kolēģiem.

Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis un padomes loceklis Jānis Eglītis tika aicināti komentēt kolēģes lēmumu par aiziešanu. Viņi to raksturoja kā negaidītu, vienlaikus kā neko tik ārkārtēju, lai tas ietekmētu SEPLP darbību vai ieplānoto sabiedrisko mediju apvienošanu. Deputāti Sikšņa un Eglīša rezervēto attieksmi kritizēja, norādot, ka, viņuprāt, situācija tomēr ir ārkārtēja.

Deputāts Artūrs Butāns (NA) sacīja, ka viņš Uplejas-Jegermanes aiziešanu pēc būtības interpretē kā trauksmes celšanu, proti, vienīgo veidu, kā signalizēt par situāciju un pievērst plašāku uzmanību valodas jautājumam. Butāns pauda nožēlu, ka Siksnis un Eglītis neizsaka līdzīgu atbildību par radušos strīdu, bet drīzāk cenšas marginalizēt kolēģes teikto.

"Man šķiet, ka šis ir satraucošs gadījums, un to vajadzētu vērtēt kā trauksmes cēlāja ziņojumu," sacīja Butāns.

Arī deputāte Ināra Mūrniece (NA) un deputāts Nauris Puntulis (NA) akcentēja, ka situācija ir ārkārtēja, un par to nepieciešama plašāka diskusija, kā arī skaidri soļi, kā tiks izpildīts NDK prasītais.

Deputāte Leila Rasima (P) informēja kolēģus, ka vakar tikusies ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kurš pavēstījis, ka pēc Saeimas pavasara pārtraukuma plāno organizēt diskusiju par valodas jautājumu medijos, uz to aicinot gan SEPLP locekļus, gan deputātus, gan medijus. Savukārt apakškomisijas vadītājs Atis Švinka (P) sacīja, ka par NDK pildīšanu apakškomisija spriedīs aprīlī, kad arī SEPLP būs jānāk ar konkrētu SEPLP piedāvājumu.

Savukārt deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) pauda bažas, ka nākamais Valsts prezidenta deleģētais padomes loceklis arī visticamāk būs līdzīgās domās ar Upleju-Jegermani, tāpēc šis jautājums zināmā mērā "nonāk strupceļā". Brigmanis rosināja Upleju-Jegermani nesteigties ar amata pamešanu, uz ko viņa atbildēja, ka, ja tas juridiski ir iespējams, tad viņa ir gatava strādāt nedaudz ilgāk, proti, līdz Saeimas komisijas noteiktam datumam. Tomēr savu iesniegumu pavisam atpakaļ viņa neņemšot.

Noslēgumā savas bažas izteica arī Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, kura vērsa deputātu uzmanību uz sabiedrisko mediju apvienošanu. Viņa norādīja, ka apvienošanās procesā katram no medijiem ir bijis savs kurators un Upleja-Jegermane ir bijusi radio kuratore. Tagad Latvijas Radio esot satraukums par tā turpmāko interešu pārstāvniecību.

Siksnis piekrita tam, ka katrs padomes loceklis vairāk darbojās ar kādu no medijiem, taču tas bijis neoficiāls dalījums. Vienlaikus, viņš mierināja, ka bažām neesot pamata, jo tagad šāds iedalījums vienkārši būs jāatmet, un radio intereses pārstāvēs pārējie SEPLP locekļi.

Arī Upleja-Jegermane sacīja, ka šāds sadalījums nav bijis oficiāls. Vienlaikus viņa atzina, ka ir bijušas "daudz situācijas, kurās viņa ir stingri iestājusies par radio pozīciju".

LETA jau vēstīja, ka Upleja-Jegermane iesniegusi padomei paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās.

Upleja-Jegermane aģentūrai LETA norādīja, ka lēmums pieņemts, pamatā balstoties uz diviem argumentiem.

Pirmkārt, viņai bijis no SEPLP atšķirīgs viedoklis par krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos. Pēc SEPLP locekles paustā, pērn viņa padomei uzsvērusi, ka SEPLP un sabiedriskajiem medijiem ir iespējams pieņemt lēmumu un sagatavoties pārmaiņām, lai 2026.gadā izbeigtu divvalodības un divkopienu sabiedrības veicināšanu.

Otrkārt, Uplejai-Jegermanei jautājumus esot radījusi "Cūku komiksa" publikācija portālā "Lsm.lv" 24.februārī, kad apritēja divi gadi kopš Krievija uzsāka neizprovocēto karu pret Ukrainu, kā arī tam sekojošie Latvijas Televīzijas darbinieku skaidrojumi, kas, viņasprāt, līdz galam neatbild uz sabiedrības paustajām bažām.