Eiropas Padomes, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) delegācijas eksperti 7. aprīlī Augstākajā tiesā tikās ar Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Pēteri Dzalbi, Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ervīnu Kušķi un Judikatūras nodaļas vadītāju Pāvelu Gruziņu, lai uzklausītu tiesas pārstāvju skaidrojumus par Latvijas tiesu praksi rasisma un neiecietības jomās.
Pāvels Gruziņš norādīja, ka Latvijas tiesu praksē līdz šim bijis ļoti maz krimināllietu, kurās apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 78. panta par rasu un etniskā naida kurināšanu, tādēļ Augstākā tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu pētīt tiesu praksi par šīs kategorijas lietām. Taču, ja jautājums ir aktualizēts, Judikatūras nodaļas vadītājs solīja veikt šādu izpēti un ar tās rezultātiem iepazīstināt arī ECRI.
Komisijas ekspertiem interesēja tiesas argumenti konkrētās krimināllietās, meklējot līdzsvaru starp vārda brīvību un naida kurināšanu. Īpaša interese bija par tā saukto Jordana lietu, kurā tiesa attaisnoja apsūdzēto, kam bija inkriminētas darbības, kas vērstas pret konkrētām etniskām grupām. Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja p.i. Pēteris Dzalbe skaidroja, ka apsūdzētā attaisnošanas iemesls nebija viņa nevainīguma atzīšana, bet gan tas, ka bija kļūdaini celta apsūdzība par nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, bet inkriminētas darbības, kas pēc apsūdzības ieskata vērstas pret konkrētām etniskām grupām.
Augstākās tiesas pārstāvji vērsa uzmanību uz 2007. gadā izdarītajiem grozījumiem Krimināllikumā, paplašinot atbildību par naida kurināšanu. Līdz grozījumiem atbildība bija paredzēta tikai par darbībām, kas vērstas uz nacionālā un rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, bet ar grozījumiem tā papildināta ar atbildību par etniskā naida kurināšanu. Tiesas pārstāvji skaidroja, ka komisiju interesējošajā lietā apsūdzētais darbības, par ko bija celta apsūdzība, bija veicis līdz grozījumiem Krimināllikumā, tādēļ viņu nevarēja notiesāt par to, par ko tobrīd atbildība nebija paredzēta.
Šobrīd normatīvā bāze ir mainījusies, un līdzīgas darbības tiktu vērtētas atbilstoši pašreizējam Krimināllikuma regulējumam. Tas, ka valsts piešķir lielu nozīmi etnisko jautājumu tiesiskam regulējumam, secināms no tā, ka atbildība par etniskā naida kurināšanu likumā iekļauta nodaļā „Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi”.
ECRI komisijas vadītāja Raluca Besteliu izteica gandarījumu par tikšanos Augstākajā tiesā un izsmeļošo informāciju, kas atspoguļosies komisijas ziņojumā par Latviju.
Šī bija ECRI kārtējā monitoringa vizīte Latvijā, jo komisija regulāri - reizi četros gados - veic Eiropas Padomes dalībvalstu situācijas monitoringu rasisma un neiecietības jomās, dodoties monitoringa vizītēs uz katru no dalībvalstīm. Pēc vizītes tiek gatavots ziņojums par situācijas izvērtējumu valstī un ar to saistītās rekomendācijas.
Vizītes laikā Latvijā 4 - 8. aprīlī ECRI pārstāvji tikās ar vairākām valsts institūcijām, kā arī ar nevalstiskajām organizācijām.