Bauskas novadā nelegālā suņu audzētavā – 100 dzīvnieki

© Oksana Džadana/MN

Ceturtdien pie Saeimas sagaidāms dzīvnieku aizstāvju pikets: rosinājums Saeimai pamosties un sakārtot Dzīvnieku aizsardzības likumu tā, lai ikviens cilvēks, kurš vēlas nodarboties ar šķirnes vai bezšķirnes dzīvnieku audzēšanu, ievērotu konkrētas labturības prasības. Ir jābūt vienādai kontrolei un vienādiem noteikumiem visiem audzētājiem. Pagaidām tas netiek ievērots.

Dzīvnieku patversmes “Ķepu ķepā” īpašniece Gundega Bidere izstāstīja par
piedzīvoto pērnvasar. “2023. gada 11. jūlijā pēc sūdzības saņemšanas kopā
ar žurnālisti, pašvaldības policiju un veterinārārstu devāmies uz Bauskas
novadā esošu suņu audzētavu. Tur iekšā tika ielaisti tikai policijas pārstāvji.

Viņi iznāca ārā un pateica, ka suņus tur nevar saskaitīt. Īpašniece teica, ka
esot ap simtu…”


Tajā pašā dienā par situāciju tika informēts Pārtikas un veterinārais dienests
(PVD). “Paralēli sākām iegūt informāciju par suņu apjomu, dzīves
apstākļiem. 13. novembrī uz audzētavu aizbrauca pircējs. Tika nopirkts
korgijs - antisociāls, bailīgs. Veicām sabiedrības informēšanu, iesaistījām
PVD. Tika konstatēts, ka suņi ir metisi. Visi dzīvoja šķūnī, voljēros, būros -
viens cilvēks nevar apkopt tik daudzus suņus un veltīt viņiem pienācīgu
uzmanību.”

Laika gaitā, apzinot suņu pircēju skaitu, atklājās, ka suņi regulāri aizbēg no
mājām: “Suņi nav socializēti, viņi nokārtojas mājās, baidās no skaņām,”
turpina Gundega Bidere, “2023. gadā suņu audzētavas īpašniece bija
atrodama Lauksaimniecības datu centra (LDC) datu bāzē, 2024. gadā - vairs
ne. Saziņā ar LDC uzzinājām, ka viņa vairs nedrīkst izsniegt ciltsrakstus, bet
to joprojām dara caur klubu “DOG S IMPERIA”. 2024. gada 4. martā par to
informēju PVD un Valsts policiju par dokumentu viltošanu, proti, par
nelikumīgu ciltsrakstu izsniegšanu.”


5. martā PVD pārstāvji tikās ar Nodrošinājuma valsts aģentūru (NVA). PVD pārstāvji bija gatavi suņus no audzētavas izņemt. “Taču NVA direktora vietnieks Jānis Vonda paskaidroja, ka aģentūrai nav atbilstoša budžeta, lai šos dzīvniekus izņemtu, un jauns iepirkums būs tikai pēc diviem mēnešiem,” tā Bidere.


Viņa nopūšas un saka: “Es pie sevis varu paņemt kādus 20 suņus, viņiem
visiem vajag ēst, viņus vajag vakcinēt un čipēt, kā arī sterilizēt. Tas viss
maksā milzu naudu. Šobrīd mēģinām apzinātas patversmes, kuras ir gatavas šos suņus paņemt. Ir arī iespēja suņus realizēt no audzētavas. Bet tas var arī
nozīmēt - suņi tiek pārdoti par simbolisku samaksu nākamajam
audzētājam/vairotājam…”

Gundega Bidere nule paziņoja, ka NVA atsacījusies palīdzēt. “Tagad PVD
jāslēdz līgumi ar patversmēm, kuras uzņems suņus. Joprojām notiek
birokrātiskais darbs, suņi turpina sēdēt šķūņos un būros. No jaunā īpašnieka
aizbēdzis kārtējais nesocializētais korgijs. Nezinu, cik ilgi turpināsim gaidīt
atbilstošus likumus no Saeimas un rīcību no likumsargiem. Sirdsapziņu no
nelikumīgo suņu audzētavu īpašniekiem laikam nesagaidīt,” pesimistiska ir
Gundega Bidere.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais