Vēlēšanu platformas pirmo posmu izstrādei saņemti piedāvājumi, kas izmaksātu no 4,1 miljona līdz 4,9 miljoniem eiro, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pavēstīja Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktora vietnieks elektroniskās pārvaldes jautājumos Edgars Cīrulis.
Piedāvājumi vēl tiek vērtēti. Vēlēšanu platformas 1. un 2.posma izstrādei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) paredzēti 2,85 miljoni eiro, norāda VRAA.
Ņemot vērā saņemto piedāvājumu izmaksas, pašlaik līdzekļu iztrūkums vēlēšanu platformas izstrādei ir intervālā no 1,25 miljoniem līdz 2,05 miljoniem eiro, kurus plānots rast sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM), vai nu pārskatot ES ANM projektus vai sagatavojot atsevišķu prioritāra pasākuma pieprasījumu no valsts budžeta.
VRAA norāda, ka, ja iztrūkums netiktu atrisināts, tad būtu apdraudēta skenēšanas funkcionalitātes ieviešana.
Sadarbībā ar FM sagatavojot atsevišķu prioritāra pasākuma pieprasījumu no valsts budžeta vēl 0,5 miljoni eiro būs nepieciešami skenēšanas iekārtas nodrošināšanai katrā vēlēšanu iecirknī, skaidroja Cīrulis.
Tāpat Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) Vēlētāju reģistra pilnveidošana vietējo pašvaldību referendumu vajadzībām nepieciešami 0,35 miljoni eiro, skaidroja VRAA direktora vietnieks.
Savukārt Vēlēšanu platformas 3.-5.posmu ieviešanu plānots realizēt kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu. Gadījumā, ja tas nerealizētos, tad būtu apdraudēta Saeimas vēlēšanu norise, atzīmē VRAA.
3.-5.posma tvērums vēl būs precizējams. VARAM līdz 2024.gada 31.decembrim iesniegs Ministru kabinetā rīkojuma projektu par attiecīgajām izmaiņām.
Attiecīgā ERAF projekta sagatavošanas laikā VARAM sadarbībā ar CVK plānots organizēt viedokļu apmaiņu ar sabiedrības iesaisti par interneta vēlēšanu ieviešanas iespēju Latvijā, skaidroja Cīrulis. Vēlēšanu platformas uzturēšanai līdzekļus plānots pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projektu īstenošanas beigām.
Vēlēšanu platformas kodola izstrāde sākotnēji būs vajadzīga kritiski nepieciešamu vēlēšanu procesa funkciju nodrošināšanai 2025.gada pašvaldību vēlēšanām. Pēc tam sekos 2026.gada Saeimas vēlēšanu organizēšanai nepieciešamās papildu funkcionalitātes izstrāde, atzīmē VRAA.
Gan VRAA pārstāvis, gan CVK priekšsēdētājas vietniece Baiba Veisa norādīja, ka par jautājumu, vai vēlēšanās sākt izmantot interneta balsošanu, vēl notiks publiskas diskusijas, tajā skaitā, par drošību šādā procesā.
Tas tika teikts kontekstā ar plānu par Vēlēšanu modulāras platformas izstrādes pabeigšanu, kas ietvertu arī interneta balsošanas moduļa pakāpenisku ieviešanu. Interneta balsošanu sākotnēji varētu ieviest attiecībā uz pašvaldību referendumiem no 2025.gada 1.augusta.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) vaicāja par to, kā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās notiks kļūdu izķeršana un kā tiks uzraudzīta rezultātu apkopošana iecirkņos, ņemot vērā, ka vēlēšanas tiks organizētas bez vēlēšanu vadības sistēmas. Tāpat politiķe vaicāja par vēlēšanu komisiju darbinieku nokomplektēšanu.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte skaidroja, ka vēlētāju gaitas žurnāls izskatīsies tāpat kā iepriekšējās EP vēlēšanās, kad bija vēlēšanu vadības sistēma. Vēlēšanu komisija aicinājusi drošības iestādēm sniegt ieteikumus par drošības prasību ievērošanu.
Jautājumi par EP vēlēšanu organizēšanu tika izrunāti pagājušajā gadā, tiekoties ar pašvaldību vēlēšanu komisijām, skaidroja Saulīte norādot, ka instrukcijā ir ļoti detalizēti parādīts, kas vēlēšanu komisijām jādara. Tāpat paredzētas divkāršas un trīskāršas pārbaudes arī saistībā ar to, ka balsis tiks skaitītas manuāli.
CVK vadītāja arī norādīja, ka labi notiek vēlēšanu iecirkņu komisiju darbinieku piesaiste sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā un augstskolām. Vissarežģītākā situācija pašlaik šajā jautājumā esot, piemēram, Rīgā.
EP vēlēšanas paredzētas jūnija sākumā.
