Lai veicinātu dzimstības pieaugumu, jau valsts līmenī būtu jāpopularizē bērnu radīšanas priekšrocības, norādot uz ieguvumiem, ja ģimenei ir vairāk bērnu, izriet no Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē izskanējušā.
Sēdes laikā tika prezentēts 2022.gada un 2004.gada pētījumu rezultātu salīdzinājums par laulību, dzimstību un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošiem faktoriem. Pētījumā secināts, ka cilvēki, kuri visbiežāk piedzīvojuši vardarbību ģimenē, nedrošību, pieaugušo vecumā vēlas mazāku bērnu skaitu vai nevēlas bērnus vispār. Tikmēr cilvēki, kuri auguši lielākās ģimenēs un piedzīvojuši pozitīvu atbalstu ģimenē, arī paši vēlas lielākas ģimenes. Pētījumu dati liecina, ka aptuveni divas trešdaļas bērnu piedzīvojuši pozitīvas attiecības ģimenē.
Pētījumā arī secināts, ka vairums respondentu optimālajos apstākļos, kam ir labs finansiālais stāvoklis un labas bērnu uzraudzības iespējas, vēlas divus vai trīs bērnus. Tomēr šobrīd sievietes un vīrieši daudz mazākā mērā, salīdzinot ar 2004.gada pētījuma datiem, uzskata, ka dzīves jēga ir atkarīga no bērniem. Vērtību "bērni un ģimene", kā arī bērnu radīšanas motīviem "bērns piešķirs manai dzīvei patiesu jēgu" un "bērns rada sajūtu, ka man ir īsta ģimene" nozīme ir samazinājusies.
Vienlaikus jaunākā pētījuma dati liecina, ka, salīdzinot ar 2004.gada datiem, šobrīd bērni procentuāli biežāk izrāda visu veidu vardarbību. Kā īpaša riska grupa noteikta pusaudžu vecuma meitenes, kuras uzrādījušas gan augstākus vardarbības rādītājus, gan mazāk pozitīvu attieksmi pret sevi ģimenē.
Pētnieces Laura Pirsko un Anda Upmane norāda, ka būtiski ir popularizēt bērnu radīšanas priekšrocības. "Mēs ļoti labi zinām, cik apgrūtināta ir pieejamība un laika pavadīšana, kur un kā tu vari būt ar bērnu, tomēr būtu svarīgi jau valsts līmenī popularizēt un norādīt uz ieguvumiem no tā, ka bērnu ir vairāk", sacīja Pirsko. Tāpat pētnieces uzskata, ka būtu svarīgi popularizēt pārliecību, ka "ģimene ar bērniem rada prieku", kā arī veicināt pārliecību par iespējamību būt "pietiekoši labam vecākam".
Pētnieces arī vērsa uzmanību uz nepieciešamību veicināt dažāda veida pretimnākšanu no darba devējiem, veidot un attīstīt ģimenes atbalsta centrus un pakalpojumus, sniegt palīdzību un informāciju par reproduktīvo veselību, veicināt informācijas pieejamību par jau pieejamo palīdzību, kā arī turpināt pētniecību par tautas ataudzes jautājumiem.
"Tas ir stāsts par drošību visos līmeņos - vecāku drošība, par to, ka ar bērnu bērnudārzā viss būs labi, valsts drošība. [Nevēlēšanās radīt bērnus] bieži vien saistīta ar jauno vecāku nedrošību, trauksmi," skaidroja Pirsko.
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs atzina, ka sabiedrība jau gadiem virzās no "mēs kā sabiedrība" uz "es kā sabiedrība", nomainot ģimenes drošību pret brīvu rīcību, pašpaļāvību un patstāvību. Tomēr esošās sistēmas, tostarp, pabalstu sistēma ir vērsta uz sabiedrību kopumā. Tādēļ, viņaprāt, iespējams, būtu jāmaina, piemēram, bērnu pieskatīšana, ļaujot vecākiem izvēlēties pašvaldību bērnudārzus vai bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. Tāpat varētu jaunajām mammām ļaut strādāt attālināti vienu vai divas stundas.
Savukārt asociācija "Ģimene" pauda bažas, ka arī Latvijā līdzīgi kā citās attīstības valstīs attīstās bezbērnu koncepts. Proti, arvien biežāk jaunieši, tostarp skolnieces vidusskolā, pozicionē, ka nevēlas bērnus.
Pētnieces atzina, ka tāda tendence ir novērota, tomēr jauniešu un pusaudžu uzdevums, laikmetiem ejot, vienmēr ir bijis kāpt pāri robežām. Viņas aicina pievērst lielāku uzmanību 30 gadus veciem cilvēkiem, kuriem tas ir brīdis, kad pieņemt lēmumus par to, kā veidot ģimeni.
Apakškomisijā izskanēja arī rosinājums Labklājības ministrijai apsvērt kampaņas veidošanu, tādējādi iedrošinot jaunos vecākus uz divu, trīs un četru bērnu ģimenes radīšanu un apliecinot, ka valsts par tiem domā. Patlaban Latvijā trūkst pozitīvu kampaņu, taču ir daudz stereotipu un arī viedokļi par ģimenes veidošanu balstās bailēs.
