Policijā pārbaudīs ziņas par Mūzikas akadēmijas pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm

© Aivars Ķesteris / F64

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi saistībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Kultūršoks" izskanējušo informāciju par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm.

Policija bija saņēmusi iesniegumu no akadēmijas rektora Guntara Prāņa un Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldē sākta resoriskā pārbaude.

Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta resoriskās pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei. Ar resorisko pārbaudi saprot valsts iestādes veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras, teikts Kriminālprocesa likumā.

LETA jau rakstīja, ka LTV raidījuma "Kultūršoks" rīcībā nonākušas septiņu JVLMA studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos.

"Kultūršoka" rīcībā ir pāridarītāju uzvārdi, bet tie vēl netikšot publiskoti, jo nepieciešams strādāt pie pierādīšanas procesa. Liecības tiks iesniegtas Tiesībsarga birojā, kura pārstāve raidījumā norādīja, ka tās liecina par sistemātisku nepieļaujamu rīcību.

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka par vismaz vienu pasniedzēju saņemtas vairākas sūdzības. Jau pirmdien LTV ziņoja, ka viens no pasniedzējiem, kas, iespējams, pārkāpis robežas saskarsmē ar studentēm, ir Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs.

Studentes liecina, ka sajūta pēc uzmākšanās bijusi pretīga, radījusi baiļu sajūtu, traucējušas mācībām, radījušas veselības un citas problēmas.

Pēc ilgstošām diskusijām JVLMA padome nolēmusi izteikt neuzticību akadēmijas rektoram Prānim un aicina viņu atkāpties no amata.

Ja rektors atteiksies atkāpties no amata, JVLMA padome aicinās Senāta priekšsēdātāju Ilonu Meiju pēc iespējas ātrāk izskatīt šo lēmumu Senāta ārkārtas sēdē.

Latvijā

Ik gadu Latvijā ap 1000 bērnu vecāki zaudē aizgādnības tiesības, un ir grūti nodrošināt nepieciešamo audžuģimeņu skaitu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Bērnu alternatīvās aprūpes jomas vadītāja Dace Dzedone.