Satiksmes ministrija (SM) ir vērsusies pie Ārlietu ministrijas (ĀM) ar lūgumu pārskatīt esošo stratēģiskas nozīmes preču nomenklatūru un to aprites kārtību, lai maksimāli izslēgtu jebkādas iespējas, ka Latvijas tranzīta koridors tiek izmantots tādu preču transportam, kas veicina Krievijas militārās spējas, aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), komentējot medijos aktualizēto jautājumu par mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju.
Briškens atzina, ka jautājums par mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju caur Latvijas ostām ir satraucošs, ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju. Vienlaikus, viņaprāt, ir iespējams, ka šādu potenciāli Krievijas militārajām vajadzībām izmantojamu preču nomenklatūra ir plašāka nekā tikai mangāna rūda.
Tāpat, viņaprāt, ņemot vērā Latvijas dzelzceļa vēsturisko austrumu orientāciju un Latvijas tranzīta nozares ilggadējo specializāciju Krievijas kravu apkalpošanā, jebkāda veida saites ar Krieviju un Baltkrieviju ir jāpārskata arī plašākā kontekstā, identificējot riskus un maksimāli ātri meklējot iespējas tos novērst. Ministrs uzsvēra, ka tāds ir bijis viņa uzstādījums nozarei kopš stāšanās amatā.
SM ir uzdevusi tās pārraudzībā esošajām valsts kapitālsabiedrībām un iestādēm sniegt detalizētu informāciju par sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, kā arī rīcībām un plāniem, norādīja Briškens. Tāpat uzdots maksimāli īsos termiņos aizstāt Krievijā un Baltkrievijā ražotas iekārtas, rezerves daļas, tehnoloģijas vai programmnodrošinājumu ar Rietumu alternatīvām, kā arī nekavējoties darīt visu, lai pārorientētos uz Rietumu un iekšzemes izcelsmes kravu apkalpošanu. Pēc informācijas saņemšanas un izvērtēšanas tiks lemts par tālāko rīcību.
Vienlaikus SM turpina strādāt, lai veicinātu visu dalībvalstu solidaritāti attiecībā uz tirdzniecības ar Krieviju ierobežošanu Eiropas Savienības līmenī, padarot aizliegumus maksimāli efektīvus.
LETA jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".
Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.
Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.
Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem tonnu mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauti Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda, pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018. gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.