Latvijā arvien palielinās smēķētāju skaits; sasniegts sliktākais rādītājs pēdējo 5 gadu laikā
Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Tabakas dūmos atrodamās vielas ievērojami kaitē imunitātei, paātrina ķermeņa novecošanos un veicina saslimšanas, turklāt alternatīvās smēķēšanas ierīces nebūt nav uzskatāmas par mazāk kaitīgām. Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati apliecina, ka situācija nav iepriecinoša - nesmēķējošo cilvēku skaits Latvijā arvien samazinās, un šobrīd tas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā.
Šobrīd nesmēķē, nelieto citus nikotīnu saturošus produktus un izvairās no piesmēķētas vides 46% iedzīvotāju, kamēr gadu iepriekš tie bija 52%.
Nesmēķētāju vidū galvenokārt ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību (60%), kā arī sievietes un seniori virs 65 gadu vecuma (55%). Savukārt biežāk dažādus nikotīnu saturošus produktus lieto vai uzturas piesmēķētā vidē aptaujātie ar pamatizglītību (66%), vīrieši (64%) un iedzīvotāji, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (63%). Veselības indeksa pētījumā veiktā aptauja tāpat apliecina, ka izpratne par smēķēšanas kaitīgumu un rūpes par savu veselību zināmā mērā ir saistītas ar iedzīvotāju izglītotības līmeni - jo zemāka izglītība, jo lielāka smēķētāju proporcija.
"Smēķēšana ir process, kas izraisa aktīvu fizisku un psihisku atkarību no nikotīna. Pastāv maldīgs uzskats, ka smēķēšana nomierina, bet patiesībā ir tieši pretēji - nikotīns ir stimulējoša viela, kas organismā veicina stresa hormonu izstrādi un nekādi nevar darboties nomierinoši. Smēķēšanā kā nomierinošais faktors iedarbojas pats process, kura laikā ir iespēja pārslēgties no darba un problēmām, tomēr ir daudzkārt veselīgāki veidi, kā šo efektu iespējams panākt," skaidro Mana Aptieka farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.
Regulāri smēķē katrs ceturtais
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem regulāri smēķē 26% aptaujāto vecumā no 18 līdz 75 gadu vecumam un pēdējo septiņu gadu laikā rādītājs saglabājies ļoti līdzīgs. Arī regulāri smēķējošo vidū dominē cilvēki ar pamatizglītību - 45% -, kamēr augstāko izglītību ieguvušie tikai - 12%. Tāpat būtiska atšķirība vērojama starp dzimumiem - regulāri smēķē 37% vīriešu, bet tikai 15% sieviešu.
"Pozitīvi, ka regulāra smēķēšana ir salīdzinoši mazāk populāra jaunu cilvēku vidū līdz 24 gadu vecumam (15%). Jācer, ka mūsdienu trendi par ilgtspējīgu dzīvesveidu, kas ir draudzīgs pret dabu un sevi pašu, ir sasnieguši dzirdīgas ausis, un aug jauna paaudze, kas būs mazāk atkarīga no nikotīna vilinošās, bet tik kaitīgās ietekmes," norāda farmaceite.
Cigarešu dūmi satur vairāk nekā 4000 vielu, no kurām 250 ir kaitīgas, piemēram, benzopirēnu, darvu, svinu un arsēnu.
Smēķēšana ir viens no galvenajiem riska faktoriem infarktam, sirds mazspējai, plaušu vēzim un citām saslimšanām. Farmaceite atgādina, ka modernās smēķēšanas ierīces (gan nikotīnu saturošās, gan nikotīnu nesaturošās), tabakas karsēšanas ierīces un citus tabakas produktus it nemaz nevar uzskatīt par mazāk kaitīgiem. "Tie izraisa atkarību, kairina acis un elpošanas ceļus, veicina organisma uzņēmību pret vīrusu saslimšanām, īpaši pusaudžu gados kaitē smadzeņu attīstībai, var izraisīt trauksmi un mācīšanās traucējumus. Ļoti būtiski, ka, atbrīvojoties no smēķēšanas, ir iespēja ietaupīt arī ievērojamu naudas summu, ko izmantot kādam daudzkārt vērtīgākam mērķim. Atmetot smēķēšanu, ieguvums ir tūlītējs - jau pēc 24 stundām samazinās infarkta risks, bet pēc 72 - palielinās plaušu tilpums. Ja paša spēkiem atbrīvoties no smēķēšanas neizdodas, vērsies pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta vai ārsta-narkologa," aicina A. Ritene.