Svētdiena, 19.maijs

redeem Lita, Sibilla, Teika

arrow_right_alt Latvijā

Melnis: Nav nekāds noslēpums, Igaunijas ministri atomelektrostaciju piedāvā būvēt kopīgi

© Flickr

“Igauņiem 2030.gadā ir jāslēdz ārā viņu degslānekļu jaudas, līdz ar to viņiem šīs jaudas ir jāaizvieto un vienīgais potenciālais variants ir atoms. Nav nekāds noslēpums, Igaunijas ministri piedāvā atomelektrostaciju būvēt kopīgi, pagaidām izvērtējam piedāvājumu,” atklāj Klimata un enerģētikas ministrs (ZZS) Kaspars Melnis, viesojoties TV24 raidījumā “Naudas cena”.

Ministrs uzsver, ka runājot par atomenerģiju, lielākais izaicinājums ir laiks. “Atomenerģija tiks izvērtēta stratēģijā. Ļoti cieši skatāmies, kāda ir situācija Igaunijā. Mūsu gadījumā ir pavisam cita situācija, mums īsti aizvietot nav ko, jo ir HES jaudas. Nav nekāds noslēpums, Igaunijas ministri atomelektrostaciju piedāvā būvēt kopīgi, pagaidām izvērtējam piedāvājumu,” skaidro K.Melnis, īpaši uzsverot, ka Igaunijas gadījumā, būtisks moments ir tas, ka viņiem ir konkrēts termiņš.

Toties AS "Latvenergo" pārstāvis Edijs Šaicāns izceļ būtisku niansi, kas saistīta ar mazajām atomelektrostacoijām - “šobrīd pasaulē neviena darbspējīga, jaunās paaudzes, mazā modulārā rektora, kas strādā tīklos, nav”.

“Visas šīs tehnoloģijas ir labas un vajadzīgas, bet jautājums - cik tās maksā. Un kamēr nav ticamas skaitliskas vērtības, cik izmaksās šī enerģija, ir izsverams jautājums, uz kuru pusi mēs ejam. Runājot par laika rāmi, ir skaidrs, ka neviena no atomstacijām Baltijā ātrāk par 2035.gadu nebūs,” uzskata E.Šaicāns, norādot, ka līdz tam laikam nedrīkstam atteikties no pārējām tehnoloģijām - ūdeni, sauli, vēju, atkrastes vēju, ūdeņradi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons norāda uz Somijas piemēru, kuras kopējais patēriņš ir daudz lielāks, nekā visās trīs Baltijas valstīs kopā.

“Viņiem šobrīd ir ceturtā atomekletrostacija nodota, darbojās, bet, kad ir auksts laiks, tad ar to nepietiek, lai izbalansētu. Janvārī bija situācija, kad dārgā cena Somijā vilka uz augšu cenas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Atoms palīdz darboties uz stabilajām jaudām, bet palielina svārstības cenā, kad ir pīķa pieprasījums, skaidro J.Miķelsons.

Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.

#SIF_MAF2024