Augstākās tiesas (AT) tiesneši iebilst, ka viņus iekļauj vienotā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā, tāpēc valdībai nosūtījuši rezolūciju. Satraukuma pamatā ir fakts, ka tiesnešiem aiz muguras – slēgtās sēdēs – Ministru kabinets Temīdas pārstāvjus vēlas pielīdzināt valsts ierēdņiem, kas nozīmē izmaiņas viņu atalgojumā.
AT tiesnesis Gunārs Aigars norāda, ka valstī ir trīs pamatvaras, taču budžetu katrai veido pēc dažādiem principiem: "Izpildvara pati raksta likumprojektus, savukārt bez likumdošanas varas starpniecības nekādus lēmumus nevar pieņemt. Turpretī tiesu vara ir atkarīga no pārējo labvēlības. Vēlamies, lai mūsu budžetu veido pēc tādiem principiem kā Saeimas budžetu!"
AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs akcentē, ka tiesneši nelūdz nedz algas pielikumu, nedz to, lai viņu algu turpmāk nesamazinātu. "Izsverot valsts budžeta prioritātes, redzam, ka apdraudētas ir sabiedrības tiesības uz savlaicīgu tiesu. Krīzes laikā ir audzis civillietu skaits, un drīz Latvija varētu nonākt situācijā, kāda bija deviņdesmitajos ar krimināllietām. Proti, lai izietu trīs civillietu instances, kā minimums būs nepieciešami pieci gadi," prognozē I. Bičkovičs.
Tiesnesis G. Aigars ir neizpratnē, kāpēc lēmumus valdība līdz šim pieņēmusi slepenībā. Ja motīvs ir bailes atklāt tiesnešu algas, tā neesot problēma. "Darba samaksu parasti slēpj Nacionālajā hokeja līgā, taču tiesneši, pēc manām domām, varētu to arī atklāt. Alga nav valsts noslēpums," uzskata G. Aigars.
To, ka tiesnešus plāno iekļaut vienotā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā, viņi uzzinājuši no kāda MK sēdes protokollēmuma, taču sīkākas informācijas Temīdas pārstāvjiem nav. Vienīgais, kurš zina, kas notiek aiz MK durvīm, ir ģenerālprokurors Jānis Maizītis, taču arī viņš vairās stāstīt par dzirdēto. "Uzskatu, ka budžeta izdevumu samazināšana nav iemesls divdesmit gadus ilgai valsts tiesiskuma pamatprincipu graušanai. Nedomāju, ka šī vēlme ir apzināta, valdība budžetu veido lielā steigā," uz kļūdām norāda J. Maizītis. Viņš piebilst, ka, piemēram, valsts pārvaldes ierēdņi atšķirībā no tiesnešiem nepieņem vienpersoniskus lēmumus, tāpēc viņu atbildība ir dažāda. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tiesnešus nevar salīdzināt ar parastiem ierēdņiem.
Tiesnesis Andris Guļāns cer, ka ārkārtas plēnumā pieņemtā rezolūcija būs gana spēcīgs signāls valdībai: "Ja tiesnešus iekļaus vienotā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā, sekas būs jūtamas pēc ilgāka laika. Atbildību tad, visticamāk, prasīs nevis no valdības, bet tiesnešiem, tāpēc arī esam noraizējušies."
Tieslietu ministrs Mareks Segliņš piekrīt AT pārmetumiem, ka līdz šim lēmumi par tiesas budžetu lemti aizmuguriski, un turpmāk cer rast iespēju AT priekšsēdētājam piedalīties valdības slēgtajās sēdēs. "Jautājumu – būt vai nebūt tiesnešiem vienotā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā – aicināšu izdiskutēt, pagaidām komentāru par to nav," saka M. Segliņš.